Zemnieku tiesības

Zemnieku tiesības - zemnieku kārtas tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (Rechtfinder).

Senākās Livonijas zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir latgaļu zemnieku tiesības (jeb Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības), lībiešu un igauņu zemnieku tiesības (jeb Livonijas zemnieku tiesības), kuršu un zemgaļu zemnieku tiesības, - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns mestrs vai arhibīskaps tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas ozeringos. Norādes par dzimtniecisko atkarību parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu.

Skat. arī: Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa

Literatūra par šo tēmu

• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.