Zemste

Zemste, zemstes iestāde (kr. земство, замское учреждение) - vietējā pašpārvalde pilsētā ar apkārtējiem pagastiem vai viena pagasta robežās Maskavas caristē XVI-XVII gs. Tika ieviesta paralēli gubas iestādēm, aizvietojot uztures sistēmu. Sākumā atsevišķās provincēs, bet vēlāk viscaur tika likvidēti vietvalžu amati - to vietā tika ievēlēti zemstes vecākie, kuri kopā ar piepilsētas iedzīvotāju un kroņa zemnieku ievēlētiem zvērinātajiem realizēja vietējo pašpārvaldi, tiesu un nodokļu iekasēšanu. Vēlēšanu tiesības bija visām kārtām, izņemot galma ļaudis, kas bija tieši pakļauti caram. Lietvedību īstenoja zemstes kanceleja (земская изба), bet zemstes centrālā institūcija bija zemstes māja. 1699. gada janvārī zemstes mājas tika pārveidotas par burmistru mājām, kas pakļāvās burmistru palātai, bet vēlāk pilsētu rātēm. 1720. gadā pēc kolēģiju izveidošanas, burmistru mājas nomainīja maģistrāti, bet vietējā pašpārvalde pilnībā pārgāja vietējās muižniecības ziņā.

1864.-1918. gados Krievijas impērijā pēc Zemstu reformas tika izveidota un pastāvēja kā guberņu un apriņķu līmeņu vēlēta vietējās pašpārvaldes institūcija, zemstes sapulce (земское собрание), kura ievēlēja zemstes valdes (земская управа). Sākumā zemestes sapulces izveidoja 33 guberņās, bet līdz 1914. gadam - jau 43 guberņās.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 146.-147. lpp.