Atšķirības starp "Zviedrijas un Norvēģijas ūnija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Flaggsirkulære_1899.jpg|right|thumb|300px|Ūnijas karogs.]] | ||
'''Zviedrijas un Norvēģijas ūnija''' (zv. ''Svensk-norska unionen'' jeb ''Förenade konungarikena Sverige och Norge'', angl. ''Union between Sweden and Norway'', kr. ''Шведско-норвежская уния'', 1814.-1905. g.) - pēc [[Dānijas karaliste]]s sakāves karā ar [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]] (1807.-1814.) saskaņā [[Ķīles miera līgums (1814.)|Ķīles miera līguma]] noteikumiem 1814. gadā izveidota [[Zviedrijas karaliste]]s un [[Norvēgijas karaliste]]s [[personālūnija]], Norvēģiju atdalot no [[Dānijas un Norvēģijas ūnija]]s. Norvēģija saglabāja savu konstitūciju, parlamentu, valdību, armiju, policiju un valsts karogu, kā arī pilnīgu patstāvību iekšlietās. Kopīgs bija [[karalis]], ārlietu resors, diplomātiskais un konsulārais dienests. Vienīgais amats, ko Norvēģijā varēja ieņemt Zviedrijas troņa pavalstnieks, bija karaļa iecelts vicekaralis jeb vietvaldis. 7.06.1905. gadā Norvēģijas valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no ūnijas. 08.1905. g. pēc Zviedrijas pieprasījuma notika referendums, kurā par Norvēģijas izstāšanos no ūnijas nobalsoja 368 392, bet pret - 184 referenduma dalībnieki. | '''Zviedrijas un Norvēģijas ūnija''' (zv. ''Svensk-norska unionen'' jeb ''Förenade konungarikena Sverige och Norge'', angl. ''Union between Sweden and Norway'', kr. ''Шведско-норвежская уния'', 1814.-1905. g.) - pēc [[Dānijas karaliste]]s sakāves karā ar [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalisti]] (1807.-1814.) saskaņā [[Ķīles miera līgums (1814.)|Ķīles miera līguma]] noteikumiem 1814. gadā izveidota [[Zviedrijas karaliste]]s un [[Norvēgijas karaliste]]s [[personālūnija]], Norvēģiju atdalot no [[Dānijas un Norvēģijas ūnija]]s. Norvēģija saglabāja savu konstitūciju, parlamentu, valdību, armiju, policiju un valsts karogu, kā arī pilnīgu patstāvību iekšlietās. Kopīgs bija [[karalis]], ārlietu resors, diplomātiskais un konsulārais dienests. Vienīgais amats, ko Norvēģijā varēja ieņemt Zviedrijas troņa pavalstnieks, bija karaļa iecelts vicekaralis jeb vietvaldis. 7.06.1905. gadā Norvēģijas valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no ūnijas. 08.1905. g. pēc Zviedrijas pieprasījuma notika referendums, kurā par Norvēģijas izstāšanos no ūnijas nobalsoja 368 392, bet pret - 184 referenduma dalībnieki. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 4. decembris, plkst. 13.36
Zviedrijas un Norvēģijas ūnija (zv. Svensk-norska unionen jeb Förenade konungarikena Sverige och Norge, angl. Union between Sweden and Norway, kr. Шведско-норвежская уния, 1814.-1905. g.) - pēc Dānijas karalistes sakāves karā ar Lielbritānijas karalisti (1807.-1814.) saskaņā Ķīles miera līguma noteikumiem 1814. gadā izveidota Zviedrijas karalistes un Norvēgijas karalistes personālūnija, Norvēģiju atdalot no Dānijas un Norvēģijas ūnijas. Norvēģija saglabāja savu konstitūciju, parlamentu, valdību, armiju, policiju un valsts karogu, kā arī pilnīgu patstāvību iekšlietās. Kopīgs bija karalis, ārlietu resors, diplomātiskais un konsulārais dienests. Vienīgais amats, ko Norvēģijā varēja ieņemt Zviedrijas troņa pavalstnieks, bija karaļa iecelts vicekaralis jeb vietvaldis. 7.06.1905. gadā Norvēģijas valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no ūnijas. 08.1905. g. pēc Zviedrijas pieprasījuma notika referendums, kurā par Norvēģijas izstāšanos no ūnijas nobalsoja 368 392, bet pret - 184 referenduma dalībnieki.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 64. lpp.
- Derry, T.K. A History of Modern Norway; 1814–1972. - Clarendon Press, Oxford, 1973, ISBN 0-19-822503-2
- Gjerset Knut. History of the Norwegian People. - The MacMillan Company, 1915
- Derry T.K. A Short History of Norway. - George Allen & Unwin, 1960
