Atšķirības starp "Kara komunisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Sarkanā armija]], [[čeka]]), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
+
'''Kara komunisms''' (kr. ''военный коммунизм'') - [[KSFPR]] ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu ([[Čeka]], [[milicija]] un [[Sarkanā armija]]), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti [[kooperatīvi]], ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz [[Jaunā ekonomiskā politika|NEP]].
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 1. septembris, plkst. 07.34

Kara komunisms (kr. военный коммунизм) - KSFPR ekonomiskā politika 1918.-1921. gados, pilsoņu kara un rietumvalstu ekonomiskās blokādes apstākļos. Izmantojot varas represīvo aparātu (Čeka, milicija un Sarkanā armija), tika nacionalizēti visi lielie un vidējie, kā arī daļa mazo rūpniecības uzņē°umu, nacionalizēti kooperatīvi, ieviesta pārtikas rekvizīciju sistēma laukos (kas noteica zemniekiem obligātu labības u.c. lauksaimniecības produktu piegādi valstij par fiksētām cenām), vispārēja darba klausība, izlīdzināta darba apmaksa, preču-naudas apgrozības samazināšana, komunālo maksājumu atcelšana. Šī politika izrādījās neveiksmīga, karā un revolūcijās iedragātā tatsaimniecība sabruka, un 1921. gadā nācās pāriet uz NEP.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 282. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu