Atšķirības starp "Morics Hermans, Saksijas grāfs" versijām
m ("Saksijas Morics" pārdēvēju par "Morics Hermans, Saksijas grāfs") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Morics''' (''Moritz, Graf von Sachsen'') - Saksijas [[grāfs]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. Dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā, Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības un grāfienes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas dēls. Jau | + | '''Morics''' (''Hermann Moritz, Graf von Sachsen'') - izcils sava laika karavadonis, Saksijas [[grāfs]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]]. Dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā, Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības un grāfienes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas dēls. Jau 14 gadu vecumā iestājās [[Princis|prinča]] Eižena no Savojas (''Prinz Eugen von Savoyen'') dienestā, ''karā par Spānijas mantojumu'' piedalījās Turnē un Monsas aplenkumos, kā arī Malplakē kaujā. 1719. gadā jau komandēja [[Pulks|pulku]]. Laikā no 1726. gada līdz 1728. gada augustam (ievēlēšana anulēta jau 1726. gada oktobrī) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu, taču, iejaucoties [[Krievijas impērija]]i, bija spiests hercogisti pamest. 1733.–1735. gados piedalījās ''karā par Polijas mantojumu'', 1741.-1748. gados - ''karā par Austrijas mantojumu''. 1744. gadā kļuva par Francijas maršalu un karaspēka Flandrijā virspavēlnieku (1747. gadā iecelts par ģenerālmaršalu - ''maréchal général des camps et des armées du roi''). Sarakstījis traktātu "Rêveries" par militārās stratēģijas un taktikas mākslu, kas vairākas desmitgades pēc viņa nāves vēl kalpoja kā mācību līdzeklis. Miris 1750. gada 20. novembrī Šamboras pilī (''Château de Chambord''). |
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://military-history.nnm.ru/marshal_francii_graf_moric_saksonskij_16961750_1 Маршал Франции граф Мориц Саксонский (1696-1750)] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. novembris, plkst. 08.15
Morics (Hermann Moritz, Graf von Sachsen) - izcils sava laika karavadonis, Saksijas grāfs un Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs. Dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā, Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības un grāfienes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas dēls. Jau 14 gadu vecumā iestājās prinča Eižena no Savojas (Prinz Eugen von Savoyen) dienestā, karā par Spānijas mantojumu piedalījās Turnē un Monsas aplenkumos, kā arī Malplakē kaujā. 1719. gadā jau komandēja pulku. Laikā no 1726. gada līdz 1728. gada augustam (ievēlēšana anulēta jau 1726. gada oktobrī) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu, taču, iejaucoties Krievijas impērijai, bija spiests hercogisti pamest. 1733.–1735. gados piedalījās karā par Polijas mantojumu, 1741.-1748. gados - karā par Austrijas mantojumu. 1744. gadā kļuva par Francijas maršalu un karaspēka Flandrijā virspavēlnieku (1747. gadā iecelts par ģenerālmaršalu - maréchal général des camps et des armées du roi). Sarakstījis traktātu "Rêveries" par militārās stratēģijas un taktikas mākslu, kas vairākas desmitgades pēc viņa nāves vēl kalpoja kā mācību līdzeklis. Miris 1750. gada 20. novembrī Šamboras pilī (Château de Chambord).
