Atšķirības starp "Komunisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* '''1.''' [[Marksisms|marksismā]] paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu, civilizācijas attīstības stadija pēc [[Sociālisms|sociālisma]], kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba. | * '''1.''' [[Marksisms|marksismā]] paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu, civilizācijas attīstības stadija pēc [[Sociālisms|sociālisma]], kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba. | ||
** [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] to definēja kā: sabiedriska iekārta, kas nomainīs [[Kapitālisms|kapitālismu]] proletāriskas revolūcijas uzvaras un [[proletariāta diktatūra]]s ieviešanas un sociālisma celtniecības rezultātā. Cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskā īpašumā un ražošanas attiecības pilnīgi atbilst ražošanas spēku stāvoklim. Komunismā pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai un būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam. Komunisma attīstībā esot divas fāzes: 1) [[sociālisms]]; 2) komunisms. Otrajā fāzē cilvēku starpā nebūšot nekādu šķirisku atšķirību, visas kapitālisma paliekas cilvēku apziņā būšot izskaustas, likvidētas atšķirības dzīves līmeņa ziņā starp pilsētu un laukiem, starp intelektuālo un fizisko darbu; zinātne un māksla sasniegšot nepieredzētu uzplaukumu; cilvēces kultūras līmenis pacelsies neredzētā augstumā; darbs vairs nebūs tikai eksistences līdzeklis, bet kļūs par pirmo dzīves nepieciešamību. Līdzeklis sociālistiskās sabiedrības celtniecības pabeigšanai un pārejai uz komunismu esot sociālistiskā valsts. | ** [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] to definēja kā: sabiedriska iekārta, kas nomainīs [[Kapitālisms|kapitālismu]] proletāriskas revolūcijas uzvaras un [[proletariāta diktatūra]]s ieviešanas un sociālisma celtniecības rezultātā. Cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskā īpašumā un ražošanas attiecības pilnīgi atbilst ražošanas spēku stāvoklim. Komunismā pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai un būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam. Komunisma attīstībā esot divas fāzes: 1) [[sociālisms]]; 2) komunisms. Otrajā fāzē cilvēku starpā nebūšot nekādu šķirisku atšķirību, visas kapitālisma paliekas cilvēku apziņā būšot izskaustas, likvidētas atšķirības dzīves līmeņa ziņā starp pilsētu un laukiem, starp intelektuālo un fizisko darbu; zinātne un māksla sasniegšot nepieredzētu uzplaukumu; cilvēces kultūras līmenis pacelsies neredzētā augstumā; darbs vairs nebūs tikai eksistences līdzeklis, bet kļūs par pirmo dzīves nepieciešamību. Līdzeklis sociālistiskās sabiedrības celtniecības pabeigšanai un pārejai uz komunismu esot sociālistiskā valsts. | ||
| − | * '''2.''' [[Ideoloģija]], kurā pamatota ''komunisma'' nepieciešamība un kuras mērķis ir to realizēt. | + | * '''2.''' [[Ideoloģija]], kurā pamatota ''komunisma'' nepieciešamība un kuras mērķis ir to realizēt. Par vēstures izmaiņu dzinējspēku uzskatīja [[Šķira|šķiru]] pretstāvi un konfliktus. |
Skat arī: [[kara komunisms]] | Skat arī: [[kara komunisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 28. janvāris, plkst. 21.30
Komunisms (no lat. communis - kopīgs) - atkarībā no konteksta:
- 1. marksismā paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu, civilizācijas attīstības stadija pēc sociālisma, kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba.
- Ļeņinismā to definēja kā: sabiedriska iekārta, kas nomainīs kapitālismu proletāriskas revolūcijas uzvaras un proletariāta diktatūras ieviešanas un sociālisma celtniecības rezultātā. Cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskā īpašumā un ražošanas attiecības pilnīgi atbilst ražošanas spēku stāvoklim. Komunismā pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai un būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam. Komunisma attīstībā esot divas fāzes: 1) sociālisms; 2) komunisms. Otrajā fāzē cilvēku starpā nebūšot nekādu šķirisku atšķirību, visas kapitālisma paliekas cilvēku apziņā būšot izskaustas, likvidētas atšķirības dzīves līmeņa ziņā starp pilsētu un laukiem, starp intelektuālo un fizisko darbu; zinātne un māksla sasniegšot nepieredzētu uzplaukumu; cilvēces kultūras līmenis pacelsies neredzētā augstumā; darbs vairs nebūs tikai eksistences līdzeklis, bet kļūs par pirmo dzīves nepieciešamību. Līdzeklis sociālistiskās sabiedrības celtniecības pabeigšanai un pārejai uz komunismu esot sociālistiskā valsts.
- 2. Ideoloģija, kurā pamatota komunisma nepieciešamība un kuras mērķis ir to realizēt. Par vēstures izmaiņu dzinējspēku uzskatīja šķiru pretstāvi un konfliktus.
Skat arī: kara komunisms
Literatūra par šo tēmu
- Deviņi komentāri par komunistisko partiju. - Jānis Roze: Rīga, 2008., ISBN 9984395375
- Svešvārdu vārdnīca. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1951. - 174. lpp.
