Atšķirības starp "Autoritārisms" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
(6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | ''' | + | '''Autoritārisms''' (angl. ''authoritarianism'', vāc. ''Autoritarismus'', fr. ''autoritarisme'', kr. ''авторитаризм'') - politisks režīms, kam raksturīga izpildvaras kontrole pār sabiedrību. Valsts vara ignorē sabiedrisko domu, sabiedrība tiek minimāli iesaistīta valsts pārvaldē, indivīdu personiskā brīvība un cilvēktiesības ir diezgan ierobežotas un pakārtotas valsts interesēm, valsts vara nav dalīta, bet koncentrējas valdības vai valsts galvas rokās, ļoti liela izpildvaras loma, ir viena politiskā partija vai pat tiek aizliegtas politiskās partijas kā tādas, valsts un pašvaldību ierēdņi tiek iecelti. Atšķirībā no [[diktatūra]]s, autoritārajā režīmā ir precīzi definēti likumi, kurus režīms pats ievēro. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.willyhoops.com/democracy-authoritarianism.htm Not The End Of History? Democracy vs Authoritarianism Debated] | * [http://www.willyhoops.com/democracy-authoritarianism.htm Not The End Of History? Democracy vs Authoritarianism Debated] | ||
− | |||
* [http://www.ft.com/cms/s/0/4bd4868e-6806-11dd-8d3b-0000779fd18c.html Chrystia Freeland. The new age of authoritarianism. // Financial Times, August 12, 2008] | * [http://www.ft.com/cms/s/0/4bd4868e-6806-11dd-8d3b-0000779fd18c.html Chrystia Freeland. The new age of authoritarianism. // Financial Times, August 12, 2008] | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] |
Pašreizējā versija, 2020. gada 8. aprīlis, plkst. 08.55
Autoritārisms (angl. authoritarianism, vāc. Autoritarismus, fr. autoritarisme, kr. авторитаризм) - politisks režīms, kam raksturīga izpildvaras kontrole pār sabiedrību. Valsts vara ignorē sabiedrisko domu, sabiedrība tiek minimāli iesaistīta valsts pārvaldē, indivīdu personiskā brīvība un cilvēktiesības ir diezgan ierobežotas un pakārtotas valsts interesēm, valsts vara nav dalīta, bet koncentrējas valdības vai valsts galvas rokās, ļoti liela izpildvaras loma, ir viena politiskā partija vai pat tiek aizliegtas politiskās partijas kā tādas, valsts un pašvaldību ierēdņi tiek iecelti. Atšķirībā no diktatūras, autoritārajā režīmā ir precīzi definēti likumi, kurus režīms pats ievēro.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 38. lpp.
- Susanne Rippl, Christian Seipel, Angela Kindervater (Hrsg.). Autoritarismus. Kontroversen und Ansätze der aktuellen Autoritarismusforschung. - Leske und Budrich, Opladen, 2000. ISBN 3-8100-2634-4
- Juan J. Linz. Totalitäre und autoritäre Regime. - Potsdamer Textbücher, Berlin, 2000, ISBN 3-931703-43-6
Resursi internetā par šo tēmu
- Max Horkheimer: Autoritärer Staat (1940/42)
- Autoritarismus und Ausländerfeindlichkeit von Christoph Lüscher, 1997, University of Zurich