Atšķirības starp "Roscelins no Kompjēnas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Joanns Roscelins''' (1050.-1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem.
+
'''Joanns Roscelins''' jeb '''Roscelins no Kompjēnas''', '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', 1050.-1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem.
  
 
Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem.  
 
Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem.  

Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. novembris, plkst. 11.23

Joanns Roscelins jeb Roscelins no Kompjēnas, Roscelins Kompjēnietis (Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, 1050.-1112.) – sholasts, viens no nominālistiskās tradīcijas iedibinātājiem.

Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem.

Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.

Literatūra par šo tēmu

  • Roscelins Joans. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 364.-365. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu