Atšķirības starp "Roscelins no Kompjēnas" versijām
m ("Roscelins Joanns" pārdēvēju par "Roscelins no Kompjēnas") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Joanns | + | '''Joanns Roscelins no Kompjēnas''' jeb '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', fr. ''Roscelin de Compiègne'' ~1050.-~1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem. |
| − | Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis [[kanoniķis]], pasniedzis loģiku Lošē, Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis [[Abelārs]]. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem. | + | Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis [[kanoniķis]], pasniedzis loģiku Lošē, Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis [[Abelārs]]. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret [[Anselms no Kenterberijas|Kenterberijas Anselmu]] un Abelāru, kā arī ar [[Svētā Trīsvienība|Svētās Trīsvienības]] traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem. |
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas. | Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. novembris, plkst. 11.36
Joanns Roscelins no Kompjēnas jeb Roscelins Kompjēnietis (Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, fr. Roscelin de Compiègne ~1050.-~1112.) – sholasts, viens no nominālistiskās tradīcijas iedibinātājiem.
Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis kanoniķis, pasniedzis loģiku Lošē, Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis Abelārs. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem.
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.
Literatūra par šo tēmu
- Roscelins Joans. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 364.-365. lpp.
