Senā Sparta

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 05.21, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Spartas un to sabiedroto teritorijas ap 362. g.p.m.ē.

Sparta (sengr. Σπάρτη - Spartē) - sākotnēji 5 apmetņu polisa, vēlāk valsts Helladā, Peloponēsas pussalā IX-II gs.p.m.ē., jeb Lakedaimonija (Λακεδαίμων). Izveidojās XII gs. p.m.ē. doriešu iekarotajā Lakonijas ielejā, VIII-VII gs.p.m.ē. iekaroja Mesēniju (kur jau dzīvoja citi radniecīgi dorieši), izveidojot polisu.

Raksturīgas gan uzvarētāju tiesības, gan agrīna izlīdzinošā zemes pārdale, aizliegums uz zemes privātīpašumu u.c. normas, kas regulēja sabiedrības dzīvi vēlamajā virzienā. Sociālo iekārtu un sadzīvi noteica Likurga likumi. Pēc Lakonijas iekarošanas, no pakļautajiem ahajiešiem un doriešiem tika izveidotas divas pakļauto nepilsoņu kategorijas: heloti un perioiki, kuru ziņā tika atstāta lauksaimniecība un amatniecība. Iekarotās zemes Eirotas ielejā kopā ar iedzīvotājiem sadalīja vienādos gabalos - kleros, - un sadalīja visu 9000 doriešu ģimeņu starpā. Heloti ar savām ģimenēm palika dzīvot savās saimniecībās, tās apsaimniekot, daļu virsprodukta atdodot "savam" spartietim" (to interesēja tikai savas ģimenes uzturēšana un iemaksas sabiedrības labā, nevis saimniecības virsprodukts, tā kā helotu saimnieciskā dzīve bija visai brīva). Valdošā kārta - spartieši, doriešu pēcteči, - veidoja "vienlīdzīgo" kopienu (gan pēc mantiskā līmeņa, gan tiesībām) un savu dzīvi veltīja politikai un karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Pilntiesīgs spartietis bija tikai tas, kas pildīja visus priekšrakstus, ietilpa 15 vīru grupā, un regulāri iemaksāja savu daļu kopējām maltītēm (sisitijām jeb fiditijām, ko katra grupa regulāri ieturēja ārpus mājām). Visai spēcīgas ģints kopienas sociālo attiecību paliekas. Svarīgākos valsts jautājumus lēma tautas sapulce (apella), ikdienā valsti pārvaldīja vecajo padome (gerūsija) un augstāko amatpersonu (eforu) kolēģija. Karaspēku (8 moras, t.i. 4096 hoplīti) vadīja divi ievēlēti arhēgēti.

V gs.p.m.ē. Sparta kļuva par spēku, pie kura glābiņu meklēja tās sengrieķu polisas, kuras nevēlējās nokļūt Atēnu pakļautībā. Sparta šīs koalīcijas priekšgalā uzvarēja Peloponēsas karā (431.-404. g.p.m.ē.) un kļuva par ietekmīgāko valsti Hellādā. Taču jau IV gs.p.m.ē. vērojamas ievērojamas izmaiņas spartiešu sabiedrībā: pilntiesīgo spartiešu skaits sāka strauji samazināties (kara ar Persiju laikā bija 8000 pilntiesīgo spartiešu, ap 420. g.p.m.ē. - vairs 4000, IV gs.p.m.ē. vidū - ap 1500, bet III gs.p.m.ē. - tikai 100 pilntiesīgu spartiešu, t.i. ģimeņu tēvu), līdz III gs.p.m.ē. otrajā pusē tika realizēta zemes reforma un pilsoņu skaita palielināšana ar zināmu skaitu perioiku un pat neodāmodu. 146. g.p.m.ē. to iekaroja Senā Roma, bet 27. g.p.m.ē. Sparta kļuva par Romas Ahajas provinci.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47. lpp.
  • Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
  • Herodot: Historien. Deutsche Gesamtausgabe übersetzt von A.Horneffer. W. Klinkhardt, Leipzig 1910, Neu hrsg. und erläutert v. H.W. Haussig; mit einer Einleitung von Walter F. Otto. 4. Aufl. Kröner, Stuttgart 1971. ISBN 3-520-22404-6
  • Pausanias: Reisen in Griechenland. Gesamtausgabe in drei Bänden auf Grund der Übersetzung von Ernst Meyer. Hrsg. v. Felix Eckstein. 3. Aufl. Artemis, Zürich-München 1986. ISBN 3-7608-3678-X
  • Plutarch: Große Griechen und Römer. Übersetzt von Konrat Ziegler und W. Wuhrmann. 6 Bde. Artemis, Zürich/Stuttgart 1954–1980. ISBN 3-7608-3607-0
  • Polybios: Geschichte. Gesamtausgabe in zwei Bänden eingeleitet und übertragen von Hans Drexler. Artemis, Zürich 1961, 1963, 1978. ISBN 3-7608-3614-3
  • Thukydides: Geschichte des peloponnesischen Krieges. Eingeleitet und übertragen von Georg Peter Landmann. Artemis, Zürich/München 1976, 1981, 1993 (Repr.). ISBN 3760816371
  • Xenophon: Hellenika. griechisch-deutsch, übersetzt und hrsg. v. Gisela Strasburger. Artemis & Winkler, München/Düsseldorf 1970, 2005. ISBN 3-7608-1639-8
  • Xenophon: Die Verfassung der Spartaner. Übersetzt und herausgegeben von Stefan Rebenich. WBG, Darmstadt 1998. ISBN 3-534-13203-3
  • Elisabeth Charlotte Welskopf (Hg.): Hellenische Poleis. Krise - Wandlung - Wirkung. 4 Bde., Akademie Verlag, Berlin (Ost) 1974
  • Karl-Wilhelm Welwei: Die griechische Polis. Verfassung und Gesellschaft in archaischer und klassischer Zeit. Kohlhammer, Stuttgart [u. a.] 1983. ISBN 3-17-007935-2
  • Raimund Schulz: Athen und Sparta. Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 2003 (Geschichte kompakt: Antike). ISBN 3-534-15493-2
  • Stefan Sommer: Das Ephorat: Garant des spartanischen Kosmos. Mainzer Althistorische Studien 2, St. Katharinen 2001.
  • Conrad M. Stibbe: Das andere Sparta. Mainz am Rhein 1996.
  • Lukas Thommen: Lakedaimonion politeia. Die Entstehung der spartanischen Verfassung. Historia ES 103, Stuttgart 1996.
  • Carl W. Weber: Die Spartaner. Enthüllung einer Legende. Pawlak, Herrsching 1989. ISBN 3-88199-640-0
  • W. G. Forest. A History of Sparta, 950–192 B.C.. New York: W. W. Norton & Co., 1968.
  • Ernle Bradford. The Battle for the West-Thermopylae 480. New York: McGraw-Hill, 1981.
  • Cartledge, Paul. Spartan Reflections. London: Duckworth, 2001.
  • Cartledge, Paul. "What have the Spartans Done for us?: Sparta’s Contribution to Western Civilization", Greece & Rome, Vol. 51, Issue 2 (2004), pp. 164–179.
  • Андреев Ю. В. Мужские союзы в дорийских городах-государствах (Спарта и Крит). СПб.: Алетейя, 2004. — ISBN 5-89329-669-9
  • Печатнова Л. Г. История Спарты. Период архаики и классики. — Гуманитарная Академия, 2002. — ISBN 5-93762-008-9
  • Секунда Н. Армия Спарты. М.: АСТ, Астрель, 2004.- ISBN 5-17-023262-4, ISBN 5-271-08554-6, ISBN 1-85532-689-0

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://www.vesture.eu/index.php?title=Senā_Sparta&oldid=44995"