Atšķirības starp "Roscelins no Kompjēnas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Joanns Roscelins''' jeb '''Roscelins no Kompjēnas''', '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', 1050.-1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem. | + | '''Joanns Roscelins''' jeb '''Roscelins no Kompjēnas''', '''Roscelins Kompjēnietis''' (''Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis'', ~1050.-~1112.) – [[Sholastika|sholasts]], viens no [[Nominālisms|nominālistiskās]] tradīcijas iedibinātājiem. |
| − | Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem. | + | Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis [[kanoniķis]], pasniedzis loģiku Lošē, Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis [[Abelārs]]. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem. |
| − | Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas. | + | Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. novembris, plkst. 12.33
Joanns Roscelins jeb Roscelins no Kompjēnas, Roscelins Kompjēnietis (Johannes Roscelin, Roscellinus Compendiensis, ~1050.-~1112.) – sholasts, viens no nominālistiskās tradīcijas iedibinātājiem.
Dzimis Kompjēnā, Francijas karalistē. Bijis kanoniķis, pasniedzis loģiku Lošē, Bretaņā, kur viņa skolnieks bijis Abelārs. Plašāku atpazīstamību guva ar savu polemiku pret Kenterberijas Anselmu un Abelāru, kā arī ar Svētās Trīsvienības traktējumu kā triju atsevišķu Dievu kopumu. Baznīca to atzina par herēzi, un viņam nācās 1092. gadā Suasonas katedrālē publiski atteikties no saviem maldiem.
Saglabājusies tikai viena viņa vēstule Abelāram. Par Roscelina uzskatiem zinām tikai no Anselma, Abelāra, Joanna no Solsberijas u.c. tā laika domātāju tekstiem. No Anselma zinām, Roscelins apgalvojis, ka vispārīgie jēdzieni esot tikai vārdi, nosaukumi, vienkārši „gaisa tricināšana“ (flatus vocis). Uzskatījis, ka reāli pastāv tikai atsevišķās jutekliski uztveramās lietas.
Literatūra par šo tēmu
- Roscelins Joans. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 364.-365. lpp.
