Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1913. gada izlaidums

Krievijas impērijas Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija (kr. Императорская военная академия no 1832. gada, Николаевская академия Генерального штаба no 1855. gada, Императорская Николаевская военная академия no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Mācības ilga 2 gadus (2 kursi). Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un fortifikācija, politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Kopš 1854. gada kā atsevišķa fakultāte atvērta Ģeodēzijas nodaļa militāro topogrāfu sagatavošanai. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. virsnieku kategorijā, kuru kvalifikācija tiem ļauj pildīt dienestu ģenerālštābā. Uz mācībām akadēmijā varēja pretendēt virsnieki ne jaunāki par poručiku un ne vecāki par kājnieku kapitanu, gvardes, artilēristu un sapieru štabs-kapitanu. Provincē dienējošajiem vispirms nācās izturēt pirmspārbaudījumus korpusu štābos. Stājoties akadēmijā uz teorētisko kursu, bija jākārto iestājeksāmenu, bet kas vēlējās uzreiz sākt mācības praktiskajā kursā, vēl pārejaseksāmenu. Ja virsnieks vēlējās absolvēt akadēmiju kā eksterns, bez minētajiem diviem viņam nācās kārtot vēl izlaiduma eksāmenu. Pēc absolvēšanas virsnieku uz vienu gadu norīkoja dienēt kādā no elites daļām, praksē nostiprināt akadēmijā apgūto. 1. kategorijas absolventi tika paaugstināti dienesta pakāpē, 2. kategorijas - atstāti esošajā, bet 3. kategorijas absolventi atgriezās savā karaspēka daļā un netika iekļauti ģenerālštāba korpusā. 1917. gada februārī no akadēmijas nosaukuma svītroja imperatora Nikolaja vārdu.

Laikā no 1832. līdz 1918. gadam akadēmiju absolvēja 4 532 Krievijas armijas virsnieku. Krievijas pilsoņu kara laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, Sarkanajā armijā - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu.

Latvijas vēsturē zināmākie Ģenerālštāba akadēmijas absolventi: G. fon Tīzenhauzens (1834.), N. fon Krīdeners (1835.), N. fon Delvigs (1838.), A. fon Štakelbergs (1841.), K. fon Štāls (1842.), K.Vilks (1843.), K. fon Štakelbergs (1850.), M. fon Vrangelis (1858.), F. fon Taube (1862.), A. fon Ofenbergs (1862.), M. fon der Launics (1863.), V. fon der Launics (1863.), G. fon Taube (1863.), A. fon Rozens (1864.), T. fon Krīdeners (1870.), fon Maidels (1875.), P. fon Laimings (1887.), F. fon Zīverss (1881.), P. fon Renenkampfs (1882.), S. fon Bērs (1886.), A. fon der Brinkens (1886.), A. fon Taube (1891.), V. fon Maidels (1892.), V.Peterss (1894.), A.Auzāns (Ģeodēzijas fak. 1903.), J.Vācietis (1909.), A.Korks (1914.), R.Bangerskis (1914.), V.Ozols (1914.) Literatūrā bieži vien kļūdaini par Akadēmijas absolventiem tiek dēvēti arī tie virsnieki, kas tikai apmeklējuši vienu no 2 saīsinātajiem kursiem.

Skat. arī: praporščiku skola, junkuru skola, karaskola

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Ганин А.В. Корпус офицеров Генерального штаба в годы Гражданской войны 1917-1922 гг: Справочные материалы. - Русский путь: Москва, 2010 - 152 с. ISBN 978-5-85887-301-3
  • Ганин А. В. Закат Николаевской военной академии 1914-1922. - Книжница: Москва, 2014 - 768 с. ISBN 978-5-903081-24-0

Resursi internetā par šo tēmu