Prāvests

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Prāvests (ljvc. pravest, vc. Propst, kr. пробст; no lat. propositus - "priekšnieks") - amats vairākās kristīgajās Baznīcās, atkarībā no konteksta:

  • Romas Katoļu Baznīcā diecēzes iecirkņa vadītājs, hierarhijas rangā pirms bīskapa. Sākotnēji benediktīniešu klosteros abata vietnieks saimniecības vadītājs (priors), vēlāk vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs tā sāka dēvēt domkapitula vadītāju, arī draudzes mācītāju.
  • Luterānismā prāvests kopš XVI-XVII gs. mijas ir Baznīcas pārvaldes iecirkņa priekšnieks, ko iecēla no ievērojamāko mācītāju vidus, t.i. iecirkņa mācītāju, palīgmācītāju, evaņģēlistu, lektoru, kā arī draudžu amatpersonu tiešais priekšnieks un padomdevējs. Veica vizitācijas, draudžu mācītāju ievešanas amatā, kā arī vada iecirkņa mācītāju sanāksmes (konventus, konferences) un iecirkņa sanāksmes (sinodes, darbinieku un draudžu amatpersonu sapulces utt.). Kurzemes un Zemgales hercogistē prāvesta amatu ieviesa 1636. gadā (bija Sēlpils, Bauskas, Dobeles, Kuldīgas, Grobiņas un Kandavas prāvesti, bet Jelgavas prāvests reizē bija arī hercogistes superintendants).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177., 179. lpp