Svētā inkvizīcija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Herēzes inkvizīcija (lat. inquisito haereticae) - Romas Katoļu Baznīcas iestāžu veikta pirmstiesas izmeklēšana - inkvizīcija, - gadījumos (fakta liecinieku, denunciācijas pārbaude), kad bija aizdomas par herēzi vai kanonisko tiesību pārkāpumiem (laicīgie noziegumi nebija tās jurisdikcijā). Ja apsūdzības herēzē apstiprinājās, tad apsūdzētais ar tā vainas pierādījumiem un ieteikumu par soda mēru tika nodots laicīgās tiesas rokās (līdzīgi, kā to dara prokuratūra mūsdienās), kas tad sprieda tiesu un lēma par sodu. Atzīt par vainīgu varēja tikai gadījumā, ja apsūdzētais savu vainu atzina. Pratināšanas metodiku aprakstījis un pamatmetodes sniedz inkvizitors Bernārs Giī (1261.-1331.) savā darbā Practica Inquisitionis Heretice Pravitatis (tā izmantošana nebija administratīvi noteikta, taču izplatīta darba kvalitātes dēļ, pilnībā publicēts tikai 1886. gadā).

1215. gadā pēc pāvesta Inocenta III (Innocentius) sasauktajā IV Laterāna koncilā noformulēja inkvizīcijas procesuālo kārtību un normas. Laikā no 1231. līdz 1235. gadam pāvests Gregors IX (Gregorius) pakāpeniski nodalīja herēzes izmeklēšanu no bīskapu tiesu jurisdikcijas, un turpmāk inkvizīciju veica no garīdznieku vidus iecelti speciāli izmeklētāji - inkvizitori (tas nebija pastāvīgs amats, bet gan vai nu tikai uz konkrētas lietas izmeklēšanu, vai uz laika posmu kādā Baznīcas provincē). Lai panāktu maksimālu objektivitāti un neieinteresētību (t.i. lai inkvizīcijas komisija nevarētu izmantot situāciju, lai gūtu kādu labumu) visbiežāk inkvizītorus rekrutēja no dominikāņu, bet pēc tam arī no franciskāņu ordeņu brāļiem. 1835. gadā svētās inkvizīcijas uzraudzību pārņēma Romas kūrijas Svētās kancelejas kongregācija.

Skat. arī: raganu prāvas, kanoniskie sodi, Spānijas svētā inkvizīcija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 175., 271. lpp.
  • Svētās inkvizīcijas izmeklēšanas metodika // Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 348.-350. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu