Zemniecība

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Zemneicība)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zemniecība, zemnieki (angl. peasantry, vāc. Bauernstand, kr. крестьянство, fr. paysannerie) - sabiedrības kārta Eiropā, kuras pamatnodarbe bija lauksaimniecība. Sairstot sabiedrības dalījumam kārtās - nozarē nodarbinātie. Līdz pat XX gs. skaitliski lielākā iedzīvotāju daļa. Āzijā zemniecības pārstāvji bija individuāli brīvi, taču apvienoti kopienās ar pašpārvaldi, un maksāja valstij (senjoram) nodokļus kā kopiena. Eiropā viduslaikos zemnieki lielāko tiesu bija presoniski atkarīgi no zemes īpašnieka (valsts. Baznīcas, muižnieka), Austrumeiropā dzimtbūšanas uzplaukuma laikā esot gandrīz vergu statusā.

Latvijas teritorijā zemniecību veidoja visai plašs iekšējo kategoriju skaits: saimnieki, brīvzemnieki, iebūvieši, bandinieki u.c. Savstarpējās attiecības un attiecības ar citām kārtām un zemes kungiem reglamentēja Livonijas zemnieku tiesības. Līdz ar zemnieku brīvlaišanu Krievijas impērijā, tika kodificētas zemnieku tiesības, pienākumi un statuss. Pie zemniecības piederēja katrs, kurš bija pierakstīts pie kāda pagasta (līdz ar to arī pilsētu strādnieki un skolotāji bija zemnieki, ja bija ierakstīti kāda pagasta dvēseļu revīzijā).

Skat. arī: akotnieki, algādži, apanāžas zemnieki, bandinieki, bondi, brīvie arāji, brīvzemnieki, deputātnieki, dzimtcilvēki, gaišā tauta, galma zemnieki, gājēji, holopi, iebūvieši, izgātņi, izorņiki, kalpi, kambarnieki, kerli, koloni, koteri, kulaki, laukstrādnieki, leidinieki, muižas ļaudis, pagaidu atkarīgie zemnieki, parādkalpi, pirtnieki, posesijas zemnieki, pusgraudnieki, smerdi, tumšā tauta, valsts zemnieki, vaļinieki, vilani u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21. lpp.

  • Marc Dufumier. Agricultures et paysanneries des Tiers-Mondes. - Karthala: Paris, 2004

  • Wilfried Gerbig. Standesbezeichnungen der bäuerlichen Bevölkerung im deutschen Sprachraum. // Familienkundliche Nachrichten 8/1992, Nr. 13, S. 305-307 b.
  • Werner Rösener. Die Bauern in der europäischen Geschichte. - Beck: München 1993, ISBN 3-406-37652-5
  • Johann Schwendimann. Der Bauernstand im Wandel der Jahrtausende. - Benziger: Einsiedeln-Köln, 1945

  • Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. / - 4-е изд. - Политиздат: Москва, 1981. - 445 с.
  • Сказкин С. Д., Очерки по истории западно-европейского крестьянства в средние века. - Москва, 1968

Resursi internetā par šo tēmu