Atšķirības starp "IeTK Sevišķā apspriede" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''IeTK Sevišķā apspriede''' (''особое совещание при НКВД СССР (ОСО)'') - īpaša ārpustiesas institūcija - [[sevišķā apspriede]], - [[PSRS]], ko izveidoja 1934. gada jūlijā Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, [[kaitniecība]], dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus (izsūtījums, nometinājums, kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Bija pilnvarota apelācijas kārtā pārskatīt PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumus. | + | '''IeTK Sevišķā apspriede''' (''особое совещание при НКВД СССР (ОСО)'') - īpaša ārpustiesas institūcija - [[sevišķā apspriede]], - [[PSRS]], ko izveidoja 1934. gada jūlijā Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, [[kaitniecība]], dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus (izsūtījums, nometinājums, kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Bija pilnvarota apelācijas kārtā pārskatīt PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumus. Likvidēta 1953. gada septembrī. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. marts, plkst. 16.55
IeTK Sevišķā apspriede (особое совещание при НКВД СССР (ОСО)) - īpaša ārpustiesas institūcija - sevišķā apspriede, - PSRS, ko izveidoja 1934. gada jūlijā Vissavienības iekšlietu tautas komisāra (vēlāk - valsts drošības tautas komisāra, valsts drošības ministra) pakļautībā. Izskatīja krimināllietas, kas skāra valsts drošību vai draudus politiskajai iekārtai (kontrrevolucionāra darbība, pretvalstiska aģitācija un propaganda, dzimtenes nodevība, kaitniecība, dezertēšana u.tml.) un piesprieda sodus (izsūtījums, nometinājums, kara laikā nāvessods, u.c. sodu veidi). Lietu varēja izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Bija gadījumi, kad lēmums par soda mēru tika pieņemts arī pēc apsūdzētā nāves. Bija pilnvarota apelācijas kārtā pārskatīt PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumus. Likvidēta 1953. gada septembrī.
