Atšķirības starp "Šķiru cīņa" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šķiru cīņa''' - viens no pamatjēdzieniem [[Marksisms|marksisma]] sabiedrības attīstības teorijā: katrā sabiedriski ekonomiskajā formācijā izmaiņas | + | '''Šķiru cīņa''' - viens no pamatjēdzieniem [[Marksisms|marksisma]] sabiedrības attīstības teorijā: katrā sabiedriski ekonomiskajā formācijā izmaiņas izrietotno [[Šķira|pamatšķiru]], kuru intereses nav savienojamas vai ir pretrunīgas, antagonisma: [[verdzība]]s iekārtā - vergturi pret vergiem, feodālismā - [[Feodālisms|feodāļi]] pret zemniekiem-pilsētniekiem, [[Kapitālisms|kapitālismā]] - [[buržuāzija]] (kapitālisti) pret [[proletariāts|proletariātu]], kas izpaužoties ''šķiru cīņā''. Sākot ar pirmo civilizāciju rašanos, visu sabiedrību vēsture esot ''šķiru cīņas'' vēsture. |
| + | |||
| + | [[Ļeņinisms]] ''šķiru cīņu'' skaidro kā antagonistiskās šķirās iedalītās sabiedrības attīstības virzītājspēku, uzskatot, ka kapitālistiskajā sabiedrībā ''šķiru cīņa'' nepieciešami noved pie [[proletariāta diktatūra]]s, kuras mērķis ir iznīcināt visas šķiras un radīt [[Komunisms|komunistisku]] bezšķiru sabiedrību. Proletariāta ''šķiru cīņas'' galvenās formas esot ekonomiskā, politiskā un ideoloģiskā. Politiskā cīņā noved pie sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras iedibināšanas, un esot izšķirošs nosacījums strādnieku šķiras un visas sabiedrības atbrīvošanai no ekspluatācijas. Ekonomiskā un ideoloģiskā cīņa esot pakārtotas politiskās cīņas uzdevumiem. Jaunāko laiku kapitālistiskās sabiedrības apstākļos ''šķiru cīņa'' izpaužoties kā cīņa pret globālajiem monopoliem, kas pakļauj lokālos tirgus un pat valstis. Līdz ar proletariāta diktatūras iedibināšanu ''šķiru cīņa'' pieņemot jaunas formas, no kurām spilgtākās min [[Ļeņins]]: 1) ekspluatatoru pretestības apspiešana; 2) pilsoņu karš starp proletariātu un buržuāziju; 3) cīņa par [[zemniecība]]s u.c. neproletārisko darbaļaužu masu vadīšanu; 4) cīņa par buržuāzisko speciālistu izmantošanu un 5) cīņa par jaunas, sociālistiskas darba disciplīnas ieaudzināšanu. Atkarībā no konkrētajiem vēsturiskajiem apstākļiem, ''šķiru cīņai'' varot būt vairāk vai mazāk asas formas. Ar sociālisma iestāšanos zudīšot pašas šķiras un jebkāds pamats ''šķiru cīņai'', izveidošoties sabiedrības sociāli politiskā un idejiskā vienotība. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 404. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 404. lpp. | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Marksisms]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 17. maijs, plkst. 10.28
Šķiru cīņa - viens no pamatjēdzieniem marksisma sabiedrības attīstības teorijā: katrā sabiedriski ekonomiskajā formācijā izmaiņas izrietotno pamatšķiru, kuru intereses nav savienojamas vai ir pretrunīgas, antagonisma: verdzības iekārtā - vergturi pret vergiem, feodālismā - feodāļi pret zemniekiem-pilsētniekiem, kapitālismā - buržuāzija (kapitālisti) pret proletariātu, kas izpaužoties šķiru cīņā. Sākot ar pirmo civilizāciju rašanos, visu sabiedrību vēsture esot šķiru cīņas vēsture.
Ļeņinisms šķiru cīņu skaidro kā antagonistiskās šķirās iedalītās sabiedrības attīstības virzītājspēku, uzskatot, ka kapitālistiskajā sabiedrībā šķiru cīņa nepieciešami noved pie proletariāta diktatūras, kuras mērķis ir iznīcināt visas šķiras un radīt komunistisku bezšķiru sabiedrību. Proletariāta šķiru cīņas galvenās formas esot ekonomiskā, politiskā un ideoloģiskā. Politiskā cīņā noved pie sociālistiskās revolūcijas un proletariāta diktatūras iedibināšanas, un esot izšķirošs nosacījums strādnieku šķiras un visas sabiedrības atbrīvošanai no ekspluatācijas. Ekonomiskā un ideoloģiskā cīņa esot pakārtotas politiskās cīņas uzdevumiem. Jaunāko laiku kapitālistiskās sabiedrības apstākļos šķiru cīņa izpaužoties kā cīņa pret globālajiem monopoliem, kas pakļauj lokālos tirgus un pat valstis. Līdz ar proletariāta diktatūras iedibināšanu šķiru cīņa pieņemot jaunas formas, no kurām spilgtākās min Ļeņins: 1) ekspluatatoru pretestības apspiešana; 2) pilsoņu karš starp proletariātu un buržuāziju; 3) cīņa par zemniecības u.c. neproletārisko darbaļaužu masu vadīšanu; 4) cīņa par buržuāzisko speciālistu izmantošanu un 5) cīņa par jaunas, sociālistiskas darba disciplīnas ieaudzināšanu. Atkarībā no konkrētajiem vēsturiskajiem apstākļiem, šķiru cīņai varot būt vairāk vai mazāk asas formas. Ar sociālisma iestāšanos zudīšot pašas šķiras un jebkāds pamats šķiru cīņai, izveidošoties sabiedrības sociāli politiskā un idejiskā vienotība.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 404. lpp.
