Atšķirības starp "Štrombergs Aleksandrs Voldemārs fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Alexander_von_Stromberg.jpg‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Alexander_von_Stromberg.jpg‎|right|thumb|200px|]]
 +
[[Attēls:Baron_Stromburg_genannt_Stromberg.png|right|thumb|200px|]]
 
[[barons]] '''Aleksandrs Voldemārs fon Štrombergs''' (''Alexander Woldemar, Baron von Stromberg'', 1892.-1956.) - virsnieks, mākslinieks.
 
[[barons]] '''Aleksandrs Voldemārs fon Štrombergs''' (''Alexander Woldemar, Baron von Stromberg'', 1892.-1956.) - virsnieks, mākslinieks.
  
Dzimis 1892. gada 25. janvārī Lionela Jevgēņija (''Lionel Eugen'') un Aleksandrīnes (''Alexandrine Baronesse von der Osten genannt Sacken'') baronu fon Štrombergu ģimenē, Štrombergshofas muižā (''Strombershof'', mūsd. Stempeļi), pie Kandavas, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņa]]. Vecākais bērns, māsa Deizija (''Daisy Baronesse von Stromberg''). 1911.-1914. gados studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. 1914. gadā pameta valsti un kā brīvprātīgais iestājās Vācijas impērijas armijā. Kavalērijas virsnieks.
+
Dzimis 1892. gada 25. janvārī Lionela Jevgēņija (''Lionel Eugen'') un Aleksandrīnes (''Alexandrine Baronesse von der Osten genannt Sacken'') baronu [[Štromburgi-Štrombergi|Štrombergu]] ģimenē, Štrombergshofas muižā (''Strombershof'', mūsd. Stempeļi), pie Kandavas, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņa]]. 1911.-1914. gados studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. 1914. gadā pameta valsti un kā brīvprātīgais iestājās Vācijas impērijas armijā. Kavalērijas virsnieks.
  
 
1918. gada decembrī iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). Piedalījās 1919. gada [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]]. Pēc [[Strasdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] dienēja [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]] kā t.s. Štromberga sapieru nodaļas komandieris. Septembrī dezertēja un iestājās [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Armijas štāba pārvaldības padomes Latvijas novada komitejas loceklis. Pēc [[Bermontiāde]]s devās uz Vāciju. Miris 1956. gada 6. jūlijā Mecingenē, Virtembergā.
 
1918. gada decembrī iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā). Piedalījās 1919. gada [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]]. Pēc [[Strasdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] dienēja [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]] kā t.s. Štromberga sapieru nodaļas komandieris. Septembrī dezertēja un iestājās [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Armijas štāba pārvaldības padomes Latvijas novada komitejas loceklis. Pēc [[Bermontiāde]]s devās uz Vāciju. Miris 1956. gada 6. jūlijā Mecingenē, Virtembergā.

Pašreizējā versija, 2017. gada 13. septembris, plkst. 13.09

Alexander von Stromberg.jpg
Baron Stromburg genannt Stromberg.png

barons Aleksandrs Voldemārs fon Štrombergs (Alexander Woldemar, Baron von Stromberg, 1892.-1956.) - virsnieks, mākslinieks.

Dzimis 1892. gada 25. janvārī Lionela Jevgēņija (Lionel Eugen) un Aleksandrīnes (Alexandrine Baronesse von der Osten genannt Sacken) baronu Štrombergu ģimenē, Štrombergshofas muižā (Strombershof, mūsd. Stempeļi), pie Kandavas, Kurzemes guberņa. 1911.-1914. gados studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. 1914. gadā pameta valsti un kā brīvprātīgais iestājās Vācijas impērijas armijā. Kavalērijas virsnieks.

1918. gada decembrī iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā). Piedalījās 1919. gada 16. aprīļa pučā. Pēc Strazdumuižas pamiera dienēja Latvijas vācbaltu zemessargos kā t.s. Štromberga sapieru nodaļas komandieris. Septembrī dezertēja un iestājās Rietumu brīvprātīgo armijā. Armijas štāba pārvaldības padomes Latvijas novada komitejas loceklis. Pēc Bermontiādes devās uz Vāciju. Miris 1956. gada 6. jūlijā Mecingenē, Virtembergā.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 404. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu