Atšķirības starp "Alods" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://netzwerk.wisis.de/text/372.htm Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft] | ||
| + | ---- | ||
* [http://hls-dhs-dss.ch/textes/f/F8978.php Alleu - Dictionnaire historique de la Suisse] | * [http://hls-dhs-dss.ch/textes/f/F8978.php Alleu - Dictionnaire historique de la Suisse] | ||
[[Kategorija:Saimniecība]] | [[Kategorija:Saimniecība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 11.43
Alods (no senģerm. alôd = al - "pilns" + od - "manta"; latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод) - privāts, brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Sākotnēji lielģimenes zeme, vēlāk ģimenes, bet sākot ar VII gs. privātīpašums. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē, feodā un benefīcijā. Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984
