Atšķirības starp "Alods" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alods''' (no senģerm. ''alôd'' = ''al'' - "pilns, pavisam" + ''od'' - "manta"; latiniz. ''allodium'', vāc. ''Allod'', fr. ''alleu'', kr. ''аллод'') - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts [[Saliešu tiesa|Saliešu tiesā]] VI gs.), vēlāk | + | '''Alods''' (no senģerm. ''alôd'' = ''al'' - "pilns, pavisam" + ''od'' - "manta"; latiniz. ''allodium'', vāc. ''Allod'', fr. ''alleu'', kr. ''аллод'') - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts [[Saliešu tiesa|Saliešu tiesā]] VI gs.), vēlāk pilnas īpašumtiesības. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku ''alods'' transformējās [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] zemē ar [[Manss|mansu]] centrā un [[Muiža|muižā]]. |
[[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par ''alodu'' (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā. | [[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par ''alodu'' (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā. | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Skat. arī: [[odāls]] | Skat. arī: [[odāls]] | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp. | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984 | * Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/allods/encik/all_lkv.htm Allōds // Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 297.-298.sleja. - historia.lv] | * [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/allods/encik/all_lkv.htm Allōds // Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 297.-298.sleja. - historia.lv] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. februāris, plkst. 21.51
Alods (no senģerm. alôd = al - "pilns, pavisam" + od - "manta"; latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод) - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts Saliešu tiesā VI gs.), vēlāk pilnas īpašumtiesības. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē ar mansu centrā un muižā.
Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
Skat. arī: odāls
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.
- Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984
