Atšķirības starp "Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * K.T. Jātnieku pulka 15. gada | + | * K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp. |
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. janvāris, plkst. 13.14
Artuma-Hartmana jātnieku vienība - Latvijas zemessardzes kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Pirmais pskadrons saformēts 1919. gada 18. februārī Liepājā, komandieris kapitans A. Artum-Hartmans (1. vads kapitana A.Lēvinga vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī). Vienība nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc ritmeistera Goldfelda eskadrona pievienošanās 10. martā, vienība divkāršojās: marta beigās vienībā bija 181 vīrs - 120 zobeni, - 157 zirgi, 190 šautenes, 3 smagie un 5 vieglie ložmetēji. Turpmāk Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība, jeb nu jau Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa cīnījās Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā. 1919. gada 15. maijā vienība - nu jau 3 eskadroni, - tika pārdēvēta par 1. jātnieku divizionu.
Literatūra par šo tēmu
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
