Atšķirības starp "Baltijas landesvērs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Baltijas landesvērs''' (vāc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''прибалтийский ландесвер'') - zemessardze, ko 1918. gada novembrī sāka veidot okupācijas Valdības padome [[Vācijas impērija]]s armijas okupētajās [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Visas zemessardzes daļas tika formētas Vācijas armijas virsnieku uzraudzībā un vadībā, okupācijas iestādes tās nodrošināja ar amunīciju un apgādi.
 
'''Baltijas landesvērs''' (vāc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''прибалтийский ландесвер'') - zemessardze, ko 1918. gada novembrī sāka veidot okupācijas Valdības padome [[Vācijas impērija]]s armijas okupētajās [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Visas zemessardzes daļas tika formētas Vācijas armijas virsnieku uzraudzībā un vadībā, okupācijas iestādes tās nodrošināja ar amunīciju un apgādi.
  
Pēc [[1918. gada revolūcija Vācijā|1918. gada revolūcijas Vācijā]] jaunā [[Veimāras republika]]s valdība atzina ''de facto'' jaundibināto [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] un 7. decembrī noslēdza līgumu par Latvijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] izveidi nono 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas. Tomēr šīs ''zemessardzes'' pamatsastāvu veidoja etniskie baltvāci, kas pēc [[Gebruāra revolūcija Krievijā|1917. gada revolūcijas]] bija demobilizējušies no [[Krievijas impērija]]s armijas un atgriezušies mājās (kamēr lielākā daļa šo guberņu krievu, latviešu un igauņu vēl turpināja dienestu). Komandvaloda bija vācu. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukuma 1918. gada decembrī, ''landesvērs'' kopā ar citām Pagaidu valdības bruņoto spēku daļām atkāpās uz Kurzemi, kur tā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas.
+
Pēc [[1918. gada revolūcija Vācijā|1918. gada revolūcijas Vācijā]] jaunā [[Veimāras republika]]s valdība atzina ''de facto'' jaundibināto [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] un 7. decembrī noslēdza līgumu par Latvijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] (''landeswehr'') izveidi nono 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas, iekļaujot šajos formējumos jau izveidotās zemessargu daļas. Līdz ar to ''zemessardzes'' pamatsastāvu veidoja etniskie baltvāci, kas pēc [[Gebruāra revolūcija Krievijā|1917. gada revolūcijas]] bija demobilizējušies no [[Krievijas impērija]]s armijas un atgriezušies mājās (kamēr lielākā daļa šo guberņu krievu, latviešu un igauņu vēl turpināja dienestu). Komandvaloda bija vācu. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukuma 1918. gada decembrī, ''landesvērs'' kopā ar citām Pagaidu valdības bruņoto spēku daļām atkāpās uz Kurzemi, kur tā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas.
  
  

Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. marts, plkst. 07.49

Baltijas landesvērs (vāc. Baltische Landeswehr, kr. прибалтийский ландесвер) - zemessardze, ko 1918. gada novembrī sāka veidot okupācijas Valdības padome Vācijas impērijas armijas okupētajās Baltijas guberņās. Visas zemessardzes daļas tika formētas Vācijas armijas virsnieku uzraudzībā un vadībā, okupācijas iestādes tās nodrošināja ar amunīciju un apgādi.

Pēc 1918. gada revolūcijas Vācijā jaunā Veimāras republikas valdība atzina de facto jaundibināto Latvijas Pagaidu valdību un 7. decembrī noslēdza līgumu par Latvijas bruņoto spēku (landeswehr) izveidi nono 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas, iekļaujot šajos formējumos jau izveidotās zemessargu daļas. Līdz ar to zemessardzes pamatsastāvu veidoja etniskie baltvāci, kas pēc 1917. gada revolūcijas bija demobilizējušies no Krievijas impērijas armijas un atgriezušies mājās (kamēr lielākā daļa šo guberņu krievu, latviešu un igauņu vēl turpināja dienestu). Komandvaloda bija vācu. Pēc Padomju Latvijas armijas uzbrukuma 1918. gada decembrī, landesvērs kopā ar citām Pagaidu valdības bruņoto spēku daļām atkāpās uz Kurzemi, kur tā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas.


Attēlu galerija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 172.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu