Atšķirības starp "Baturins Pafnutijs" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Baturins Pafnutijs''' (''Батурин Пафнутий Сергеевич'', 1740.-1803.) - filosofs [[Apgaismība|apgaismotājs]], [[Deisms|deists]] un [[ | + | '''Baturins Pafnutijs''' (''Батурин Пафнутий Сергеевич'', 1740.-1803.) - filosofs [[Apgaismība|apgaismotājs]], [[Deisms|deists]]. Laikā no 1754. līdz 1781. gadam ar pārtraukumiem dienēja armijā (mūsdienu Ukrainas teritorijā, pie Voroņežas), demobilizējās kā [[apakšpulkvedis]]. Darbojies Kalugas un Tulas [[Guberņas valde|guberņu valdēs]]. 1760. gados apceļoja Eiropu, izglītojoties. Balstoties uz sava laika dabas zinātņu sasniegumiem, [[Materiālisms|materiālisma]] garā skaidroja dabas parādības, aizstāvēja [[Heliocentrisms|heliocentrisma]] teoriju kosmogonijā, izziņas teoriju. Savos darbos ("Īss vēstījums par arābiem", 1787. u.c.) centās enciklopēdiski izglītot auditoriju, apkarot tumsonību un māņticību, apelēja pie domas skaidrības un lakonisma. Viņa darbs "Pētījumam par maldiem un patiesību veltīta grāmata" (1790.), kas veltīts [[Masonisms|masona]] un mistiķa Senmartēna grāmatas "Par maldiem un patiesību jeb aicinājums cilvēku dzimumam atzīt zināšanu vispārīgo principu" kritikai, bija pirmais zinātniskais masonisma ideoloģijas kritikai veltītais sacerējums [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. februāris, plkst. 13.49
Baturins Pafnutijs (Батурин Пафнутий Сергеевич, 1740.-1803.) - filosofs apgaismotājs, deists. Laikā no 1754. līdz 1781. gadam ar pārtraukumiem dienēja armijā (mūsdienu Ukrainas teritorijā, pie Voroņežas), demobilizējās kā apakšpulkvedis. Darbojies Kalugas un Tulas guberņu valdēs. 1760. gados apceļoja Eiropu, izglītojoties. Balstoties uz sava laika dabas zinātņu sasniegumiem, materiālisma garā skaidroja dabas parādības, aizstāvēja heliocentrisma teoriju kosmogonijā, izziņas teoriju. Savos darbos ("Īss vēstījums par arābiem", 1787. u.c.) centās enciklopēdiski izglītot auditoriju, apkarot tumsonību un māņticību, apelēja pie domas skaidrības un lakonisma. Viņa darbs "Pētījumam par maldiem un patiesību veltīta grāmata" (1790.), kas veltīts masona un mistiķa Senmartēna grāmatas "Par maldiem un patiesību jeb aicinājums cilvēku dzimumam atzīt zināšanu vispārīgo principu" kritikai, bija pirmais zinātniskais masonisma ideoloģijas kritikai veltītais sacerējums Krievijas impērijā.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 43. lpp.
- История философии в СССР, т. 1, - Москва, 1968, с. 55‒56.
