Atšķirības starp "Bernšteins Eduards" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Eduard_Bernstein.jpg|right|thumb|200px|Eduards Bernšteins]] | [[Attēls:Eduard_Bernstein.jpg|right|thumb|200px|Eduards Bernšteins]] | ||
| − | '''Eduards Bernšteins''' (''Eduard Bernstein'', 1850.-1932.) – filosofs, [[sociālisms|sociālisma]] teorētiķis [[revizionists]]. Savos rakstos ar kopēju nosaukumu "Sociālisma problēmas" (1897.-1898.) revidēja [[Marksisms|marksisma]] pamattēzes uzskatot, ka marksisms atvasināts no [[Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs|Hēgeļa]] [[dialektika]]s. Aicinot "atgriezties pie Kanta", Bernšteins atteicās no vienpusīgi materiālistiskās pieejas galveno filosofijas jautājumu risināšanā. Uzskatot sociālismu tikai par morāli ētisku ideālu, noliedza kreiso radikāļu [[proletariāta diktatūra]]s ideju, izvirzot domu par [[šķiru cīņa]]s "izdzišanu". Pēc viņa domām sociāldemokrātijas pamatmērķim bija jābūt nevis absolūtai sociālās iekārtas maiņai, bet esošās iekārtas reformēšanai, novēršot sociālās netaisnības iemeslus. | + | '''Eduards Bernšteins''' (''Eduard Bernstein'', 1850.-1932.) – filosofs, [[sociālisms|sociālisma]] teorētiķis [[revizionists]]. Savos rakstos ar kopēju nosaukumu "Sociālisma problēmas" (1897.-1898.) revidēja [[Marksisms|marksisma]] pamattēzes uzskatot, ka marksisms atvasināts no [[Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs|Hēgeļa]] [[dialektika]]s. Aicinot "atgriezties pie Kanta", Bernšteins atteicās no vienpusīgi materiālistiskās pieejas galveno filosofijas jautājumu risināšanā. Uzskatot sociālismu tikai par morāli ētisku ideālu, noliedza kreiso radikāļu [[proletariāta diktatūra]]s ideju, izvirzot domu par [[šķiru cīņa]]s "izdzišanu". Pēc viņa domām sociāldemokrātijas pamatmērķim bija jābūt nevis absolūtai sociālās iekārtas maiņai, bet esošās iekārtas reformēšanai, novēršot sociālās netaisnības iemeslus. "Galamērķis nav nekas, kustība ir viss." |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. marts, plkst. 14.30
Eduards Bernšteins (Eduard Bernstein, 1850.-1932.) – filosofs, sociālisma teorētiķis revizionists. Savos rakstos ar kopēju nosaukumu "Sociālisma problēmas" (1897.-1898.) revidēja marksisma pamattēzes uzskatot, ka marksisms atvasināts no Hēgeļa dialektikas. Aicinot "atgriezties pie Kanta", Bernšteins atteicās no vienpusīgi materiālistiskās pieejas galveno filosofijas jautājumu risināšanā. Uzskatot sociālismu tikai par morāli ētisku ideālu, noliedza kreiso radikāļu proletariāta diktatūras ideju, izvirzot domu par šķiru cīņas "izdzišanu". Pēc viņa domām sociāldemokrātijas pamatmērķim bija jābūt nevis absolūtai sociālās iekārtas maiņai, bet esošās iekārtas reformēšanai, novēršot sociālās netaisnības iemeslus. "Galamērķis nav nekas, kustība ir viss."
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 49. lpp.
