Atšķirības starp "Brentano Francis" versijām

Pašreizējā versija, 2009. gada 20. marts, plkst. 11.20

Francis Brentano

Francis Klemenss Brentano (Franz Clemens Honoratus Hermann Brentano, 1838.-1917.) – filosofs. Dzimis 1838. gada 16. janvārī Marienbergā (Marienberg bei Boppard am Rhein), itāļu izcelsmes aristokrātu, katoļu intelektuāļu, rakstnieku Klemensa (Clemens Brentano) un Betinas (Bettina von Arnim) ģimenē. Brālis Luidži (Lujo Brentano) dienās kļuva par ievērojamu ekonomikas teorētiķi un reformatoru. Studējis filosofiju un psiholoģiju Minhenes, Vircburgas, Berlīnes un Minsteres universitātēs. Zinātņu doktora grādu ieguva Tībingenas universitātē (Eberhard-Karls-Universität Tübingen) 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles). Tad studējis teoloģiju Minsteres seminārā, Iestājies dominikāņu klosterī Grācā (Graz), 1864. gada 6. augustā iesvētīts par priesteri, taču saprata, ka nevarēs visu sevi veltīt kalpošanai un atteicās no garīdznieka statusa. 1866. gadā habilitējies un kļuvis par privātdocentu Vircburgā (Würzburg), ievēlēts par profesoru, taču tajā pašā gadā aizgājis no darba augstskolā. Pēc sievastēva nāves pārcēlās uz dzīvi Todesko pili Vīnē (Palais Todesco in Wien). Kopš 1874, gada filosofijas ordinārprofesors Vīnes (Wien) universitātē, taču 1880. gadā atteicās no profesora amata un Austrijas pilsonības, lai varētu apprecēties, un turpināja lasīt lekcijas kā privātdocents. Apprecējās ar banķiera Ignata Lībena (Ignatz Lieben, 1809.–1877.) meitu Idu (Ida Lieben 1852.-1894.). 1895. gadā pēc sievas nāves pārcēlās uz dzīvi Florencē (it. Firenze). 1897. gadā apprecējies otru reizi ar Emīliju (Emilie Rueprecht). Pēc Itālijas iesaistīšanās 1. Pasaules karā 1915. gadā pārcēlās uz dzīvi Cīrihē (Zürich), Šveicē. Uz vecumdienām, pārcietis divas acu operācijas, praktiski kļuva akls. Miris 1917. gada 17. martā Cīrihē.

Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: teisma un sholastikas papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti" (Intentionalität): objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas un analītiskās psiholoģijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Brentano mācība ietekmēja Huserlu, Heidegeru u.c. Rietumeiropas filosofus. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.).

Zināmākie darbi:

• Psychologie vom empirischen Standpunkt, Leipzig (1874).
• Über die Gründe der Entmutigung auf philosophischem Gebiete, Wien (1874).
• Was für ein Philosoph manchmal Epoche macht, Wien/Pest/Leipzig (1876).
• Vom Ursprung sittlicher Erkenntnis, Leipzig (1889).
• Das Genie, Leipzig (1892).
• Das Schlechte als Gegenstand dichterischer Darstellung, Leipzig (1892)
• Über die Zukunft der Philosophie, Wien (1893)
• Meine letzten Wünsche für Österreich, in: Neue Freie Presse, 2./5./8. Dezember 1894.
• Die vier Phasen der Philosophie und ihr augenblicklicher Stand, Stuttgart (1895).
• Untersuchungen zur Sinnespsychologie, Leipzig (1907).
• Aristoteles und seine Weltanschauung, Leipzig (1911).
• Aristoteles’ Lehre vom Ursprung des menschlichen Geistes, Leipzig (1911).

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.

• The School of Franz Brentano. by L. Albertazzi, M. Libardi, R. Poli (Editor) - Springer, 1996, 496 pages. ISBN 978-0792337669
• Macleod Catriona. Sculpture and the Wounds of Language in Clemens Brentano's Godwi.(Critical Essay). // The Germanic Review, June 22, 1999
• Martina Vordermayer. Antisemitismus und Judentum bei Clemens Brentano. (Forschungen zum Junghegelianismus.) - Lang: Frankfurt a.M., Berlin, Bern, 1999
• The School of Franz Brentano. Eds. by Albertazzi L. Libardi, M., Poli R. - Springer, 1996, 496 p. ISBN 978-0-7923-3766-9
• Schaefer Richard. Infallibility and intentionality: Franz Brentano's diagnosis of German Catholicism. (Essay) // Journal of the History of Ideas, July 1, 2007

• Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996.
• рентано Ф. О многозначности сущего по Аристотелю. // Богословие. Философия. Культурология. Вып. 4. - СП6, 1997

Resursi internetā par šo tēmu

• Franz Brentano Kurzbiographie
• Franz Brentano Forschungsstelle - Institut für Philosophie, Universitat Würzburg
• Dieter Münch. Franz Brentano and phenomenology. / Lester Embree et al. ed., Encyclopedia of Phenomenology. - Kluwer, Dordrecht, 1997, p. 71 b - 75 b
• Literatur von und über Franz Brentano im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Bollnow O.F. Brentano, Franz, Gesammelte Philosophische Schriften. - Felix Meiner, Leipzig 1922-1930 (.pdf)

• Franz Brentano - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Brentano's Theory of Judgement - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Franz Brentano (German philosopher) - Britannica Online Encyclopedia
• Franz Brentano's Immanent Realism - Theory and History of Ontology. A Resource Guide for Philosophers
• Barry Smith. Austrian Philosophy - The Legacy of Franz Brentano. / State University of New York at Buffalo
• Barry Smith. The Philosophy of Franz Brentano
• Franz Clemens Brentano - from Encyclopedia of World Biography
• Franz Brentano. The True and the Evident. by Oscar Kraus ed. - Humanities Press, New York, 1966
• Austrian Philosophy. The Legacy of Franz Brentano
• Franz Brentano - Theoretical Resources Off- and On-Line
• Kevin Mulligan and Barry Smith. Franz Brentano on the Ontology of Mind. (.pdf)
• Liliana Albertazzi. Franz Brentano's psychology today (.pdf)
• On-Line Links about Franz Brentano - Online research in philosophy

• Брентано Ф. О происхождении нравственного познания. - Алетейя, СПб., 2000
• Твардовский, К. Ф. Брентано и история философии. / Логико-философские и психологические исследования. - Москва, 1997
• Брентано, Ф. О любви и ненависти / Пер. с нем. А. А. Анипко