Bruņniecības matrikula

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 5. aprīlis, plkst. 13.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bruņniecības matrikula, bruņniecības reģistrs jeb bruņniecības grāmata (vc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - dižciltīgo dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. bruņniecības sols.

Kurzemes un Zemgales hercogistē 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
  • Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
  • Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
  • Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.

Resursi internetā par šo tēmu