Dižciltība
Muižniecība (vāc. Adel, kr. дворянство) - valdošā kārta Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos. Izveidojās no senajām aristokrātijas dzimtām, monarhu augstākajiem galminiekiem, ierēdņiem un bruņniecības. Kā kārta noformējās absolūtisma laikā.
Komentāri
- Vācijas teritorijā pastāvēja augstākā muižniecība (Hochadel), pie kuras līdz 1806. gadam piederēja tikai zemes kungi, un zemākā muižniecība (Kleinādel), kas aptvēra visus pārējos muižniekus, ieskaitot grāfus.
- Arī Anglijā pastāvēja augstākā muižniecība (nobility), un zemākā muižniecība (gentry).
- Žečpospoļitā pie augstākās muižniecības pieskaitija magnātus, bet pie zemākās - šļahtu.
- Krievijas impērijā muižniecība radās nevis no aristokrātijas, bajāriem, bet gan karadraudžu komandējošā sastāva, kad par militāro dienestu sāka piešķirt zemi, uz kuras ierīkoja dienesta muižas. Kā priviliģēta kārta noformējās XVIII gs., kad 1762. gadā muižniecību atbrīvoja no obligātā militārā vai civilā dienesta, personīgiem nodokļiem, miesassodiem.
Mūsdienu Latvijas teritorijā muižniecība izveidojās XVII gs. pirmajā pusē, kad Kurzemes un Vidzemes bruņniecība izveidoja savas kārtas organizācijas un pašpārvaldi, kurā ietilpa landtāgs, landmaršals, landrātu kolēģija. Attiecīgi jaunizveidojusies muižniecība dalījās matrikulētajā muižniecībā un nematrikulētajā, kuras piederīgajiem nebija lielkunga politisko tiesību. XIX gs. muižniecības galvenās privilēģijas bija: tiesības ieņemt valsts amatus un vērsties tikai savas kārtas tiesā; muižnieki bija brīvi no miesassodiem, no personiskajiem nodokļiem (galvasnaudas) un rekrutēšanas militārajā dienestā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15.-16. lpp.
