Didorovs Kliments

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 5. oktobris, plkst. 12.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Didorovs Kliments (kr. Дыдоров Климент Иванович, 23.01.1885.-10.03.1938.) - virsnieks, landesvēra krievu rotas komandieris, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks.

Dzimis 1885. gada 23. janvārī (p.v.st.) Pēterburgā, Krievijas impērijā, rūpnīcas kalpotāja ģimenē. Pareizticīgais. Mācījies arodskolā (Императорское техническое училище), pēc tam Vladimiras kājnieku karaskolā (Владимирское военное училище) un junkuru skolu (Санкт-Петербургское пехотное юнкерское училище), kuru absolvējis 1908. gadā kā podporučiks. Dienestu uzsācis Izborskas 177. kājnieku pulkā (177-й пех. Изборский полк). 1910. gadā mācījies paukošanas kursos Kazaņā, iecelts par pulka sakaru nodaļas vadītāju. Piedalījies I Pasaules karā, kaujā pie Ļubļinas, Ivangorodas, Holmas. 1915. gadā paaugstināts par štabskapitanu, augustā norīkots uz 45. kājnieku divīzijas štābu kā sakaru virsnieks. 1915.-1916. gados adjutants 45. divīzijas, pēc tam 27. korpusa štāba operatīvajā daļā. 1917. gadā absolvēja Kara akadēmijas virsnieku kursus un iecelts par 187. kājnieku divīzijas štāba adjutantu. Paaugstināts par kapitanu un iecelts par 18. kājnieku divīzijas komandiera vietnieku.

Pēc tam, kad 1918. gada martā divīzija tika izformēta Starajā Torogā (Старая Торога), caur Maskavu nonāca Rīgā. Decembrī stājās Latvijas Pagaidu valdības dienestā, no 15. decembra Latvijas zemessardzes krievu rotas komandieris, vadīja pirmās sadursmes ar Sarkano armiju pie Ores. 1919. gada 8. martā ar savu rotu iekļauts Līvena nodaļā. Aprīlī, pēc pulkveža Rāra (Erwin Theodor Rahr) nāves no tīfa, vienības komandiera vietnieks (заместитель по строевой части). No 24. maija vienības komandieris (firsts Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem), 10. augustā paaugstināts par apakšpulkvedi. Līdz 20. novembrim Ziemeļrietumu armijas (Северо-Западная армия) 5. divīzijas komandieris, pēc tam divīzijas komandiera vietnieks, jaunformētās 1. divīzijas brigādes komandieris. Novembrī paaugstināts par pulkvedi.

Pēc armijas sagrāves palika dzīvot Latvijā. Miris 1938. gada 10. martā Rēzeknē, apglabāts Rīgā, Pokrova kapos.