Atšķirības starp "Feodālisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Feodālisms | + | '''Feodālisms''' (angl. ''feudalism'', vāc. ''Feudalismus'', fr. ''féodalité'', kr. ''феодализм'' - no vidusl. lat. ''feodum'', ''feudum'': "feods", "[[lēnis]]") - decentralizēta valsts iekārta, kurā sabiedrība strikti sadalīta [[Kārta|kārtās]], bet valdošās kārtas locekļus savā starpā saista [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļa]] zvērests. [[Monarhs]] kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat [[zemniecība]]i. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. [[Feodālā imunitāte|feodālo imunitāti]]. |
Tīrā veidā ''feodālisms'' raksturīgs tikai Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi [[Marksisms|marksistisko skolu]] pārstāvji) runā par ''feodālismu'' arī Āzijā un Āfrikā. | Tīrā veidā ''feodālisms'' raksturīgs tikai Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi [[Marksisms|marksistisko skolu]] pārstāvji) runā par ''feodālismu'' arī Āzijā un Āfrikā. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. oktobris, plkst. 06.18
Feodālisms (angl. feudalism, vāc. Feudalismus, fr. féodalité, kr. феодализм - no vidusl. lat. feodum, feudum: "feods", "lēnis") - decentralizēta valsts iekārta, kurā sabiedrība strikti sadalīta kārtās, bet valdošās kārtas locekļus savā starpā saista sizerena-vasaļa zvērests. Monarhs kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat zemniecībai. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. feodālo imunitāti.
Tīrā veidā feodālisms raksturīgs tikai Rietumeiropai viduslaikos, taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi marksistisko skolu pārstāvji) runā par feodālismu arī Āzijā un Āfrikā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.
- Alain Guerreau. Le Féodalisme: un horizon théorique. - Sycomore: Paris, 1980
- Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. La Mutation féodale Xe-XIIe siècle. / Collection Nouvelle Clio. - PUF: Paris, 1980
- Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998.
