Atšķirības starp "Hetu valsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* ... | * ... | ||
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image: | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Levant_1500_BC.png|200px]] |
|} | |} | ||
'''Hetu valsts''' - valsts [[Mazāzija|Mazāzijā]] XVIII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, apvienojoties valstiskā veidojumā [[heti]]em. [[hati]]em u.c. Mazāzijas tautām. Uzplaukumu sasniedza XVII-XVI gs.p.m.ē., kad konkurēja ar [[Babilonijas valsts|Babiloniju]] un [[Ēģiptes valsts|Ēģipti]] par dominanti [[Levante|Levantē]]. Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un [[ģints]] [[aristokrātija]]s padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja [[Monarhs|monarha]] varu (ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva [[despotija]]s pazīmes). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. ''[[jūras tautas]]''. | '''Hetu valsts''' - valsts [[Mazāzija|Mazāzijā]] XVIII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, apvienojoties valstiskā veidojumā [[heti]]em. [[hati]]em u.c. Mazāzijas tautām. Uzplaukumu sasniedza XVII-XVI gs.p.m.ē., kad konkurēja ar [[Babilonijas valsts|Babiloniju]] un [[Ēģiptes valsts|Ēģipti]] par dominanti [[Levante|Levantē]]. Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un [[ģints]] [[aristokrātija]]s padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja [[Monarhs|monarha]] varu (ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva [[despotija]]s pazīmes). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. ''[[jūras tautas]]''. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. novembris, plkst. 09.28
| 200px | |
| dinastijas: |
|
| 200px | |
Hetu valsts - valsts Mazāzijā XVIII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, apvienojoties valstiskā veidojumā hetiem. hatiem u.c. Mazāzijas tautām. Uzplaukumu sasniedza XVII-XVI gs.p.m.ē., kad konkurēja ar Babiloniju un Ēģipti par dominanti Levantē. Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un ģints aristokrātijas padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja monarha varu (ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva despotijas pazīmes). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. jūras tautas.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Reich der Hethiter
- angliski: Hittite Kingdom
- franciski: L'empire hittite
- krieviski: Хеттское царство
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
