Atšķirības starp "Hetu valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
42. rindiņa: 42. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Levant_1500_BC.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Levant_1500_BC.png|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Hetu valsts''' - valsts [[Mazāzija|Mazāzijā]] XVII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, [[Kusara]]s [[Pilsētvalsts|nomei]] pakļaujot apkārtējās nomes ([[Hati]], [[Puruskanda]], [[Calpa]] u.c.). Galvaspilsēta vispirms [[Nesa]], bet jau Labarna I laikā Kusara. Uzplaukumu sasniedza XVII-XVI gs.p.m.ē., kad  konkurēja ar [[Babilonijas valsts|Babiloniju]] un [[Ēģiptes valsts|Ēģipti]] par dominanti [[Levante|Levantē]]. XIV gs. sākumā izira, atjaunojoties t.s. ''vidusvalsts'' laikā (1500.-1380. g.p.m.ē.). Nākošo uzplaukumu piedzīvoja t.s. ''jaunajā valstī'' (1460.-190. g.p.m.ē.). Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un [[ģints]] [[aristokrātija]]s padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja [[Monarhs|monarha]] varu (ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva [[despotija]]s pazīmes). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. ''[[jūras tautas]]''.
+
'''Hetu valsts''' - valsts [[Mazāzija|Mazāzijā]] XVII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, [[Kusara]]s [[Pilsētvalsts|nomei]] pakļaujot apkārtējās nomes ([[Hati]], [[Puruskanda]], [[Calpa]] u.c.). Galvaspilsēta Kusara. Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un [[ģints]] [[aristokrātija]]s padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja [[Monarhs|monarha]] ([[tabarns]] [[hasu]]) varu, taču ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva [[despotija]]s pazīmes). Bez pilsētām un novadiem, kuri nepastarpināti bija pakļauti valdniekam vai valdniecei, virknei provinču bija [[vasaļvalsts]] statuss (monarhu pāra bērnu vai vasaļvaldnieku [[hasu]] valdījumi) kā arī visai autonomas provinces, kuras pārvaldīja valdnieka vārdā augstākie ierēdņi un militārās [[aristokrātijja]]s pārstāvji. Uzplaukumu sasniedza XVII-XVI gs.p.m.ē., kad  konkurēja ar [[Babilonijas valsts|Babiloniju]] un [[Ēģiptes valsts|Ēģipti]] par dominanti [[Levante|Levantē]]. XIV gs. sākumā izira, atjaunojoties t.s. ''vidusvalsts'' laikā (1500.-1380. g.p.m.ē.). Nākošo uzplaukumu piedzīvoja t.s. ''jaunajā valstī'' (1460.-1190. g.p.m.ē.). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. ''[[jūras tautas]]''.
  
 
==== Nosaukums citās valodās: ====
 
==== Nosaukums citās valodās: ====

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. novembris, plkst. 16.15

Hetu valsts
200px
senā valsts:
  • Labarns I (~1680.-1650. g.p.m.ē.)
  • Hatusils I (~1650.-1620. g.p.m.ē.)
  • Mursils I (~1620.-1594. g.p.m.ē.)
  • Hantils I (~1594.-1560. g.p.m.ē.)
  • Citants I (~1560.-1550. g.p.m.ē.)
  • Ammuns (~1550.-1530. g.p.m.ē.)
  • Hucijs I (~1530.-1525. g.p.m.ē.)
  • Telepins (~1525.-1500. g.p.m.ē.)
vidusvalsts:
  • Aluvamns
  • Tahurvals
  • Hantils II
  • Citants II (~ XV gs.p.m.ē.)
  • Hucijs II
  • Muvatals I
jaunā valsts:
  • Tudhalijs II (~1460.-1440. g.p.m.ē.)
  • Arnuvands I (~1440.-1420. g.p.m.ē.)
  • Hatusils II (~1420.-1400. g.p.m.ē.)
  • Tudhalijs III (~1400.-1380. g.p.m.ē.)
  • Supiluliums I (~1380.-1334. g.p.m.ē.)
  • Arnuvands II (~1334.-1330. g.p.m.ē.)
  • Mursils II (~1333.-1306. g.p.m.ē.)
  • Muvatals II (~1306.-1282. g.p.m.ē.)
  • Mursils III (~1282.-1275. g.p.m.ē.)
  • Hatusils III (~1275.-1250. g.p.m.ē.)
  • Tudhalijs IV (~1250.-1230. g.p.m.ē.)
  • Arnuvands III (~1230.-1215. g.p.m.ē.)
  • Supiluliums II (~1215.-1190. g.p.m.ē.)
200px

Hetu valsts - valsts Mazāzijā XVII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, Kusaras nomei pakļaujot apkārtējās nomes (Hati, Puruskanda, Calpa u.c.). Galvaspilsēta Kusara. Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un ģints aristokrātijas padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja monarha (tabarns hasu) varu, taču ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva despotijas pazīmes). Bez pilsētām un novadiem, kuri nepastarpināti bija pakļauti valdniekam vai valdniecei, virknei provinču bija vasaļvalsts statuss (monarhu pāra bērnu vai vasaļvaldnieku hasu valdījumi) kā arī visai autonomas provinces, kuras pārvaldīja valdnieka vārdā augstākie ierēdņi un militārās aristokrātijjas pārstāvji. Uzplaukumu sasniedza XVII-XVI gs.p.m.ē., kad konkurēja ar Babiloniju un Ēģipti par dominanti Levantē. XIV gs. sākumā izira, atjaunojoties t.s. vidusvalsts laikā (1500.-1380. g.p.m.ē.). Nākošo uzplaukumu piedzīvoja t.s. jaunajā valstī (1460.-1190. g.p.m.ē.). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. jūras tautas.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Reich der Hethiter
  • angliski: Hittite Kingdom
  • franciski: L'empire hittite
  • krieviski: Хеттское царство

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Менабде Э.А. Хеттское общество. - Тбилиси, 1965
  • Мюллер-Карпе Г. Циркумпонтийские отношения в период ранней и средней бронзы // Кавказ в системе палеометаллических культур Евразии. - Тбилиси, 1987
  • Фридрих И. Хеттская иероглифическая письменность. / Дешифровка забытых письменностей и языков. - КомКнига: Москва, 2007
  • Хенсель В. (Варшава) Предполагаемое влияние хеттов на лужицкие племена. / Древние славяне и их соседи. - Москва, 1970
  • Trevor Bryce. The Kingdom of the Hittites. - Oxford University Press, 1998, ISBN 978-0-19-924010-4
  • McMahon G., Hittite History. // Biblical Archaeologist 52 (1989), 62-77

Resursi internetā par šo tēmu

Recenzijas

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Hetu_valsts&oldid=5822"