Atšķirības starp "Hetu valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
71. rindiņa: 71. rindiņa:
 
* [http://www.wsu.edu/~dee/MESO/HITTITES.HTM Richard Hooker. The Hittes 1600-717 BC]
 
* [http://www.wsu.edu/~dee/MESO/HITTITES.HTM Richard Hooker. The Hittes 1600-717 BC]
 
* [http://www.hittites.info/history.aspx The History of the Hittes - Hittites.info]
 
* [http://www.hittites.info/history.aspx The History of the Hittes - Hittites.info]
 +
* [http://pages.sbcglobal.net/zimriel/amc/arzawa.html David Ross. The History of Arzawa.]
 
----
 
----
 
* [http://annals.xlegio.ru/hetts/small/zametki.htm Ардзинба В. Г. - Заметки к текстам хеттских ритуалов. // Вестник древней истории., 1977 г., № 3, стр. 118-132.]
 
* [http://annals.xlegio.ru/hetts/small/zametki.htm Ардзинба В. Г. - Заметки к текстам хеттских ритуалов. // Вестник древней истории., 1977 г., № 3, стр. 118-132.]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. novembris, plkst. 19.52

Hetu valsts
200px
senā valsts:
  • Labarns I (~1680.-1650. g.p.m.ē.)
  • Hatusils I (~1650.-1620. g.p.m.ē.)
  • Mursils I (~1620.-1594. g.p.m.ē.)
  • Hantils I (~1594.-1560. g.p.m.ē.)
  • Citants I (~1560.-1550. g.p.m.ē.)
  • Ammuns (~1550.-1530. g.p.m.ē.)
  • Hucijs I (~1530.-1525. g.p.m.ē.)
  • Telepins (~1525.-1500. g.p.m.ē.)
vidusvalsts:
  • Aluvamns
  • Tahurvals
  • Hantils II
  • Citants II (~ XV gs.p.m.ē.)
  • Hucijs II
  • Muvatals I
jaunā valsts:
  • Tudhalijs II (~1460.-1440. g.p.m.ē.)
  • Arnuvands I (~1440.-1420. g.p.m.ē.)
  • Hatusils II (~1420.-1400. g.p.m.ē.)
  • Tudhalijs III (~1400.-1380. g.p.m.ē.)
  • Supiluliums I (~1380.-1334. g.p.m.ē.)
  • Arnuvands II (~1334.-1330. g.p.m.ē.)
  • Mursils II (~1333.-1306. g.p.m.ē.)
  • Muvatals II (~1306.-1282. g.p.m.ē.)
  • Mursils III (~1282.-1275. g.p.m.ē.)
  • Hatusils III (~1275.-1250. g.p.m.ē.)
  • Tudhalijs IV (~1250.-1230. g.p.m.ē.)
  • Arnuvands III (~1230.-1215. g.p.m.ē.)
  • Supiluliums II (~1215.-1190. g.p.m.ē.)
200px

Hetu valsts - valsts Mazāzijā XVII-XII gs.p.m.ē. Izveidojās, Kusaras nomei pakļaujot apkārtējās nomes (Hati, Puruskanda, Calpa u.c.). Galvaspilsēta Kusara. Ilgi valsts pārvaldē svarīgu lomu saglabāja tautas sapulce un ģints aristokrātijas padome, kuras locekļi ieņēma augstākos amatus valsts pārvaldē un ierobežoja monarha (tabarns hasu) varu, taču ap XV gs.p.m.ē. valdīšanas forma ieguva despotijas pazīmes). Bez pilsētām un novadiem, kuri nepastarpināti bija pakļauti valdniekam vai valdniecei, virknei provinču bija vasaļvalsts statuss (monarhu pāra bērnu vai vasaļvaldnieku hasu valdījumi) kā arī visai autonomas provinces, kuras pārvaldīja valdnieka vārdā augstākie ierēdņi un militārās aristokrātijjas pārstāvji. Uzplaukumu sasniedza XVII-XV gs.p.m.ē., kad konkurēja ar Babiloniju un Ēģipti par dominanti Levantē. XV gs. beigās izira, atjaunojoties t.s. vidusvalsts laikā (1500.-1380. g.p.m.ē.). Nākošo uzplaukumu piedzīvoja t.s. jaunajā valstī (1460.-1190. g.p.m.ē.). XII gs.p.m.ē. Hetu valsts sāka panīkt, vienu pēc otras zaudējot provinces, līdz ap 1180. g.p.m.ē. to iekaroja un sagrāva t.s. jūras tautas.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Reich der Hethiter
  • angliski: Hittite Kingdom
  • franciski: L'empire hittite
  • krieviski: Хеттское царство

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Менабде Э.А. Хеттское общество. - Тбилиси, 1965
  • Мюллер-Карпе Г. Циркумпонтийские отношения в период ранней и средней бронзы // Кавказ в системе палеометаллических культур Евразии. - Тбилиси, 1987
  • Фридрих И. Хеттская иероглифическая письменность. / Дешифровка забытых письменностей и языков. - КомКнига: Москва, 2007
  • Хенсель В. (Варшава) Предполагаемое влияние хеттов на лужицкие племена. / Древние славяне и их соседи. - Москва, 1970

  • Trevor Bryce. The Kingdom of the Hittites. - Oxford University Press, 1998, ISBN 978-0-19-924010-4
  • McMahon G., Hittite History. // Biblical Archaeologist 52 (1989), 62-77
  • Hans Gustav Güterbock. Hittite Historiography. / History, Historiography and Interpretation. Studies in Biblical and Cuneiform Literatures. / H. Tadmor and M. Weinfeld eds. - Magnes Press, Hebrew University, 1983, pp. 21-35.
  • George E. Mendenhall. The Tenth Generation: The Origins of the Biblical Tradition. - The Johns Hopkins University Press, 1973, ISBN 0-8018-1654-8
  • Wiseman D.J. The Hittites and Hurrians. / Peoples of the Old Testament Times. - Clarendon Press, Oxford, 1973

Resursi internetā par šo tēmu


Recenzijas