Atšķirības starp "Hoplīti" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Attēli)
m
16. rindiņa: 16. rindiņa:
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.
 +
----
 +
* Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2
 +
* Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. jūnijs, plkst. 15.30

Hoplite fight from Athens Museum.jpg

Hoplīti (gr. οπλίταί, hoplitai, no ὅπλον, hoplon) - smagi bruņoti kājnieki Senajā Grieķijā un hellenisma ietekmē esošajās zemēs VIII-IV gs.p.m.ē. Pirmo reizi parādījās Spartā. Sākotnēji komplektējās no brīvajiem pilsoņiem, bet IV gs. p.m.ē. tos aizstāja algotņi (alga dienā = 5-6 oboli). Cīnījās īpaši hoplītiem radītajā kaujas ierindā - falangā. Unificētajā bruņojumā, kuru iegādājās katrs hoplīts pats par saviem līdzekļiem, bija hoplons, bruņucepure (kranoja), krūšu bruņas (hipotoraksa vai linotoraksa), kājsargi (knimidas), uzroči, šķēps (ksistons, agrīnajiem hoplītiem bija vēl otrs, metamais šķēps, taču klasiskajā periodā to vairs neizmantoja) un zobens (ksifoss vai kopiss).

Attēli

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 123. lpp.

  • Hans Delbück. Geschichte der Kriegskunst im Rahmen der politischen Geschichte. Das Altertum. Von den Perserkriegen bis Caesar. - Nikol Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-933203-73-2
  • Snodgrass A.M. The Hoplite Reform and History. // Journal of Hellenic Studies 85, 1965, S. 110–122, ISSN 0075-4269

Resursi internetā par šo tēmu