Atšķirības starp "Impērija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Impērija''' (no lat. ''imperium'' - "augstākā vara"; angl. , fr. ''empire'', vāc. ''Reich'', kr. ''империя'') - dominējošā lielvalsts, kuru kā "augstāko varu" jāatzīst visām kaimiņu zemēm un valstīm. | + | '''Impērija''' (no lat. ''imperium'' - "augstākā vara"; angl. , fr. ''empire'', vāc. ''Reich'', kr. ''империя'') - dominējošā lielvalsts, kuru kā "augstāko varu" jāatzīst visām kaimiņu zemēm un valstīm. Pirmie apzīmējumu ''impērija'' sāka lietot Senajā Romā I gs. p.m.ē. (lat. ''imperium Romanum''). Vēlāk daudzas lielvalstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā ''impērijas'' (to [[Monarhs|monarhi]], attiecīgi, titulējās kā [[Imperators|imperatori]]). |
| − | |||
| − | Pirmie apzīmējumu ''impērija'' sāka lietot Senajā Romā I gs. p.m.ē. (lat. ''imperium Romanum''). Vēlāk daudzas lielvalstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā ''impērijas'' (to [[Monarhs|monarhi]], attiecīgi, titulējās kā [[Imperators|imperatori]]). | ||
Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā ''koloniālimpērija'', kur metropole pati var būt vidusmēra valsts, un nekādi nedominēt savā reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Portugāle, Nīderlande u.c.). | Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā ''koloniālimpērija'', kur metropole pati var būt vidusmēra valsts, un nekādi nedominēt savā reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Portugāle, Nīderlande u.c.). | ||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 25. februāris, plkst. 00.45
Impērija (no lat. imperium - "augstākā vara"; angl. , fr. empire, vāc. Reich, kr. империя) - dominējošā lielvalsts, kuru kā "augstāko varu" jāatzīst visām kaimiņu zemēm un valstīm. Pirmie apzīmējumu impērija sāka lietot Senajā Romā I gs. p.m.ē. (lat. imperium Romanum). Vēlāk daudzas lielvalstis, lai uzsvērtu savu dominējošo statusu citu valstu vidū, pozicionēja sevi kā impērijas (to monarhi, attiecīgi, titulējās kā imperatori).
Jaunajos laikos sastopams tāds fenomens kā koloniālimpērija, kur metropole pati var būt vidusmēra valsts, un nekādi nedominēt savā reģionā, taču kopā ar kolonijām un domīnijām veido globālu impēriju (piemēram, Portugāle, Nīderlande u.c.).
Marksismā agresīvu ārpolitiku, nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības kreisi orientēto domātāju darbos pieņemts dēvēt par "imperiālismu".
Skat. arī: nomadu impērija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 32. lpp.
- John Darwin. After Tamerlane: The Rise and Fall of Global Empires, 1400-2000. - Penguin Books, 2008, ISBN 0141010223
- Hardt M., Negri T. Empire. - Harvard University Press, 2000, ISBN 0-674-00671-2
- Hobsbawm E.J. The Age of Empire, 1875-1914. - Abacus Books, 1989, ISBN 0349105987
- Empires: Perspectives from Archaeology and History. / Alcock, Susan E.; Terence N., D'Altroy; Terence N., Morrison et al., eds. - Cambridge University Press: Cambridge, 2001, p. 546. ISBN 978-0-521-77020-0
- Пиков Г.Г. Исторические термины и историческая действительность (Империя как феномен европейской истории). // Гуманитарное образование в Сибири. - НГУ: Новосибирск, 2000. С. 103-121.
