Atšķirības starp "Inkvizīcija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Inkvizīcija''' (lat. ''inquisitio'' - "izmeklēšana") - pirmstiesas izmeklēšana [[Viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā. | '''Inkvizīcija''' (lat. ''inquisitio'' - "izmeklēšana") - pirmstiesas izmeklēšana [[Viduslaiki|viduslaiku]] Eiropā. | ||
| − | Notiesāšana balstījās nevis tikai uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet pirms tiesas publiska institūcija speciāli izmeklēja konkrēto gadījumu, meklējot pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lēma par apsūdzētā vainu. Viduslaikos ar jēdzienu "inkvizīcija" apzīmēja jebkuru pirmstiesas izmeklēšanu kā tādu. Atkarībā no konteksta: | + | Notiesāšana balstījās nevis tikai uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet pirms tiesas publiska institūcija speciāli izmeklēja konkrēto gadījumu, meklējot pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lēma par apsūdzētā vainu. Laikabiedri ([[Tomass Mors]] u.c.) uzskatīja inkvizīcijas tiesu par daudz objektīvāku un juridiski korektāku, jo, atšķirībā no laicīgās tiesas, tā ļāva apsūdzētajam sevi aizstāvēt. Viduslaikos ar jēdzienu "inkvizīcija" apzīmēja jebkuru pirmstiesas izmeklēšanu kā tādu. Atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota ''inkvizīcija''. | * '''1.''' Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota ''inkvizīcija''. | ||
| − | * '''2.''' Reliģiskos ([[herēze]]s gadījumus) | + | * '''2.''' Reliģiskos ([[herēze]]s gadījumus) pārkāpumu izmeklēšanu - ''inkvizīciju'' īstenoja īpaši šim uzdevumam deleģēti garīdznieki ([[inkvizītori]]), jeb t.s. [[Svētā inkvizīcija]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 29. jūnijs, plkst. 11.22
Inkvizīcija (lat. inquisitio - "izmeklēšana") - pirmstiesas izmeklēšana viduslaiku Eiropā.
Notiesāšana balstījās nevis tikai uz citas privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet pirms tiesas publiska institūcija speciāli izmeklēja konkrēto gadījumu, meklējot pierādījumus apsūdzētā vainai vai nevainīgumam. Savāktie pierādījumi un atzinums tiek nodoti tiesai, kas lēma par apsūdzētā vainu. Laikabiedri (Tomass Mors u.c.) uzskatīja inkvizīcijas tiesu par daudz objektīvāku un juridiski korektāku, jo, atšķirībā no laicīgās tiesas, tā ļāva apsūdzētajam sevi aizstāvēt. Viduslaikos ar jēdzienu "inkvizīcija" apzīmēja jebkuru pirmstiesas izmeklēšanu kā tādu. Atkarībā no konteksta:
- 1. Laicīgajās tiesās izmeklēšanu parasti veica no "uzticamiem" pilsoņiem izveidota inkvizīcija.
- 2. Reliģiskos (herēzes gadījumus) pārkāpumu izmeklēšanu - inkvizīciju īstenoja īpaši šim uzdevumam deleģēti garīdznieki (inkvizītori), jeb t.s. Svētā inkvizīcija.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 271. lpp.
