Atšķirības starp "Jaunā strāva" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jaunā strāva''' - [[Marksisms|marksistiski]] orientēta reformistiska | + | '''Jaunā strāva''' - [[Marksisms|marksistiski]] orientēta reformistiska latviešu intelektuāļu ideoloģiska sabiedriska kustība XIX gs. beigās [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kustība veidojās ap laikrakstu [[Dienas Lapa]], kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā. Propanēja [[demokrātija]]s, [[Sociālisms|sociālisma]], cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Redzamākie jaunstrāvnieki bija [[Dauge Pauls|P.Dauge]], [[Jansons-Brauns Jānis|J.Jansons-Brauns]], [[Rainis|J.Pliekšāns]], [[Roziņš Fricis|F.Roziņš]], [[Stučka Pēteris|P.Stučka]]. 1897. gadā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, 1903. gadā apvienojoties [[Latviešu sociāldemokrātu savienība|Latviešu sociāldemokrātu savienībā]] (LSDS). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. novembris, plkst. 15.09
Jaunā strāva - marksistiski orientēta reformistiska latviešu intelektuāļu ideoloģiska sabiedriska kustība XIX gs. beigās Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kustība veidojās ap laikrakstu Dienas Lapa, kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā. Propanēja demokrātijas, sociālisma, cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Redzamākie jaunstrāvnieki bija P.Dauge, J.Jansons-Brauns, J.Pliekšāns, F.Roziņš, P.Stučka. 1897. gadā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, 1903. gadā apvienojoties Latviešu sociāldemokrātu savienībā (LSDS).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 151. lpp.
- Валескалн П.И., Очерк развития прогрессивной философской и общественно-политической мысли в Латвии. - Рига, 1967
