Atšķirības starp "Kūrfirsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'', no senaugšvācu ''kuren'', "vēlēt" + ''furisto'', "pirmais") dažkārt arī "[[elektors]]" (pārnesums no lat. ''princeps elector imperii'' - "pirmais imperatora vēlētājs"; angl. ''Prince-elector'') – impērijas [[firsts]], kuram kopš XIII gs. ir tiesības izvirzīt kandidatūras un vēlēt [[Svētā Romas impērija|sv. Romas Vācu impērijas]] [[Imperators|ķeizaru]]. | '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'', no senaugšvācu ''kuren'', "vēlēt" + ''furisto'', "pirmais") dažkārt arī "[[elektors]]" (pārnesums no lat. ''princeps elector imperii'' - "pirmais imperatora vēlētājs"; angl. ''Prince-elector'') – impērijas [[firsts]], kuram kopš XIII gs. ir tiesības izvirzīt kandidatūras un vēlēt [[Svētā Romas impērija|sv. Romas Vācu impērijas]] [[Imperators|ķeizaru]]. | ||
| − | Saskaņā ar 1356. gada [[Kārļa V Zelta bulla|Kārļa V Zelta bullu]], ''kūrfirsta | + | Saskaņā ar 1356. gada [[Kārļa V Zelta bulla|Kārļa V Zelta bullu]], ''kūrfirsta'' statuss bija septiņiem impērijas firstiem: |
| + | * Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], | ||
| + | * Trīras arhibīskapam, | ||
| + | * Ķelnes arhibīskapam, | ||
| + | * Bohēmijas [[Karalis|karalim]], | ||
| + | * [[Reinas pfalcgrāfs|Reinas pfalcgrāfam]], | ||
| + | * Saksijas [[Hercogs|hercogam]], | ||
| + | * Brandenburgas [[Markgrāfs|markgrāfam]]. | ||
| + | Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar ''kūrfirstu'' kolēģiju. Tā pastēvēja līdz 1806. gadam, kad to likvidēja līdz ar impērijas likvidāciju. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 20.15
Kūrfirsts (vāc. Kurfürst, no senaugšvācu kuren, "vēlēt" + furisto, "pirmais") dažkārt arī "elektors" (pārnesums no lat. princeps elector imperii - "pirmais imperatora vēlētājs"; angl. Prince-elector) – impērijas firsts, kuram kopš XIII gs. ir tiesības izvirzīt kandidatūras un vēlēt sv. Romas Vācu impērijas ķeizaru.
Saskaņā ar 1356. gada Kārļa V Zelta bullu, kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem:
- Maincas arhibīskapam,
- Trīras arhibīskapam,
- Ķelnes arhibīskapam,
- Bohēmijas karalim,
- Reinas pfalcgrāfam,
- Saksijas hercogam,
- Brandenburgas markgrāfam.
Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar kūrfirstu kolēģiju. Tā pastēvēja līdz 1806. gadam, kad to likvidēja līdz ar impērijas likvidāciju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 17., 83. lpp.
- Fürstliche Häuser XVII. Band 133 / Genealogisches Handbuch des Adels. - Starke-Verlag, Limburg a.d.Lahn 2004, ISBN 3-7980-0833-7
- Gregor von Rezzori. Idiotenführer durch die deutsche Gesellschaft. 1. Hochadel. - Rowohlt-Verlag, Reinbek, 1963
- Julius Ficker. Vom Reichfürstenstande. - Innsbruck, 1861
- Karl-Friedrich Krieger. König, Reich und Reichsreform im Spätmittelalter. - München, 2005, ISBN 3-486-57670-4
- Malte Prietzel. Das Heilige Römische Reich im Spätmittelalter. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2004, ISBN 3534151313
- Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495 – 1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3534151186
- Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit. - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
- Hermann Conrad. Deutsche Rechtsgeschichte, Bd.1: Frühzeit und Mittelalter; Bd. 2: Neuzeit bis 1806. - Karlsruhe, 1966
- Dieter Mertens. Der Fürst. Mittelalterliche Wirklichkeiten und Ideen. - Köln, Weimar, Wien, 1998
