Kalējs Viliberts

Viliberts Kalējs (1894.-1962.) - Latvijas Republikas vicekonsuls.

Dzimis 1894. gada 3. septembrī Turaidā. Tēvs - Jēkabs Kalējs, māte - Natālija Rozālija (dzim. Pētersone). 1914. gadā absolvējis N.Mironova komercskolu Rīgā. 1914.-1916. gados studējis inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā augstskolā. Studentu korporācijas "Selonija" filistrs. 1916. gada maijā Maskavā mobilizēts armijā - 1916. gada septembrī absolvējis 3. Maskavas praporščiku skolu, norīkots kā apakšvirsnieks uz 202. kājnieku rezerves pulku. Vēlāk dienējis 42. kājnieku rezerves brigādes štābā. 1917. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku. 1918. gada aprīlī Kostromā demobilizējies, septembrī atgriezies Rīgā. kur no oktobra līdz decembrim studējis Baltijas Tehniskās augstskolas Inženieru nodaļā. 1918. gada decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, norīkots uz Atsevišķo (Studentu) rotu, iecelts par virsleitnantu. Par izcelšanos 22.03.1919. kaujā pret lieliniekiem pie Kalnciema, apbalvots ar III šķiras LKo. 1919. gada maijā pēc Rīgas ieņemšanas iecelts par Ķeizarmeža ielu dzelzceļa komandantu. No 1920. gada jūlija virsnieks Latgales divīzijas štābā, paaugstināts par kapteini. Apbalvots ar Lietuvas Republikas Ģo. 1920. gada septembrī demobilizējies. 1920.-1922. gados studējis LU Inženierzinātņu fakultātē, 1922.-1924. gados - Tautsaimniecības nodaļā. Strādājis par galveno grāmatvedi Latvijas Piensaimniecības centrālajā savienībā, vēlāk bijis a/s "Omega" valdes loceklis un līdzīpašnieks. Laikā no 09.1926. līdz 09.1927. LR ģenerālkonsulāta Londonā kaunākais kancelejas ierēdnis, vēlāk sekretāra palīgs. 1926.-1928. gados studējis Londonas universitātē. Laikā no 05.1928. līdz 04.1929. LR sūtniecības Kauņā darbvedis, pēc tam - atašejs. No 09.1930. LR ģenerālkonsulāta atašejs Ņujorkā. 01.1931. notificēts par vicekonslu (10.1936.-05.1937. pildīja konsula pienākumus). Laikā no 09.1937. līdz 02.1938. bijis LR Ārlietu ministrijas Administratīvās un protokola nodaļas atašejs. Vēlāk bijis inspektors Rīgas pilsētas valdes sekretariātā. Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gados vadījis a/s "Omega" fabriku un veikalu Rīgā. 1944. devies uz Vāciju, pēc kara pārcēlies uz Lielbritāniju. Miris 1962. gada 15. jūlijā Londnā (kremēts Kensal Green kapsētas krematorijā).

Precējies (sieva Elza).