Katedras sociālisms

Katedras sociālisms jeb sociālisms no katedras - PSRS Ļeņinismā pieņemts ironisks apzīmējums vācu liberāli kreisajiem intelektuāļiem un politiķiem, sociāli ētiskā virziena pārstāvjiem, kuri XIX gs. otrajā pusē pieņēma uzskatu, ka sociālu reformu ceļā, nemitīgi uzlabojot sociālā taisnīguma nosacījumus sabiedrībā, kapitālisms ar laiku pats no sevis pārtaps sociālismā. Nenoraidot marksismu kā tādu, šī virziena piekritēji uzskatīja, ka politiskajai ekonomijai jāpēta ne vien ekonomiskās parādības šaurā nozīmē, bet jāsaplūst ar citām sabiedriskajām zinātnēm. Drīz pēc Parīzes Komūnas apspiešanas, 1872. gadā izveidojās "Sociāli politisku savienība", kas sludināja sociālo reformu nepieciešamību un valsts varas regulējošo lomu ekonomiskajās attiecībās. Zināmākie šī virziena pārstāvji bija Lorencs Šteins, A.Vāgners, G.Šmollers, L.Brentano, V.Zombarts.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196.-197. lpp.

[[]]