Atšķirības starp "Kolektīvisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kolektīvisms''' (no lat. ''collectivus'' - kopīgs) - [[Marksisms|marksismā]] lietots jēdziens, - cilvēku kopīgas sabiedriskās dzīves un sadarbības princips, pretējs "individuālismam". [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] tika postulēts, ka ''kolektīvismam'' ir vairākas vēsturiskās formas. Pirmatnējā sabiedrībā tas izpaudies kā kopīga cīņa par izdzīvošanu, un tās pamatā bijis kopīgs kopienas īpašums. Vēlākās sabiedriskajās formācijās ''kolektīvisms'' izzudis, to nomainot privātīpašumam un individuālismam (tam saglabājoties tikai palieku veidā, piemēram, kopīga zemes izmantošana zemnieku kopienās). [[Kapitālisms|Kapitālisma]] apstākļos ''kolektīvisms'' atdzimis kā [[Proletariāts|proletariāta]] solidaritātes un kolektīvās pašapziņas veidošanos. [[PSRS]] tika definēts kā īpašība, kas piemīt visiem iedzīvotāju slāņiem, ''kolektīvisma'' principu iekļaujot [[Komunisma cēlāju morāles kodekss|komunisma cēlāju morāles kodeksā]]. Atbilstoši tam, sabiedrībā par vēlamo uzskatīja biedrisku savstarpējo palīdzību, sabiedrisko pienākumu apzināšanos un pildīšanu, personisko interešu labprātīgu pakārtošanu kolektīvajām interesēm, kolektīva un tā lēmumu respektēšanu kā arī apzināšanās, ka indivīds ir atbildīgs kolektīva priekšā par savu rīcību un līdzatbildīgs par biedru rīcību. [[Sociālisms|Sociālismā]] ''kolektīvisms'' izpaudīšoties harmoniskās attiecībās starp sabiedrību un personu, kolektīva un indivīda savstarpējās tiesībās un pienākumos, ražošanas attiecībās, kuru pamatā būšot ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums, cilvēka ekspluatācijas likvidēšana un visu pilsoņu politiska vienlīdzība. | + | '''Kolektīvisms''' (no lat. ''collectivus'' - kopīgs) - [[Marksisms|marksismā]] lietots jēdziens, - cilvēku kopīgas sabiedriskās dzīves un sadarbības princips, pretējs "individuālismam": sociālisma un komunisma sabiedrības cilvēku attiecību un dzīvesveida iezīme un morāles princips, personības un kolektīva interešu vienotība. [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] tika postulēts, ka ''kolektīvismam'' ir vairākas vēsturiskās formas. Pirmatnējā sabiedrībā tas izpaudies kā kopīga cīņa par izdzīvošanu, un tās pamatā bijis kopīgs kopienas īpašums. Vēlākās sabiedriskajās formācijās ''kolektīvisms'' izzudis, to nomainot privātīpašumam un individuālismam (tam saglabājoties tikai palieku veidā, piemēram, kopīga zemes izmantošana zemnieku kopienās). [[Kapitālisms|Kapitālisma]] apstākļos ''kolektīvisms'' atdzimis kā [[Proletariāts|proletariāta]] solidaritātes un kolektīvās pašapziņas veidošanos. [[PSRS]] tika definēts kā īpašība, kas piemīt visiem iedzīvotāju slāņiem, ''kolektīvisma'' principu iekļaujot [[Komunisma cēlāju morāles kodekss|komunisma cēlāju morāles kodeksā]]. Atbilstoši tam, sabiedrībā par vēlamo uzskatīja biedrisku savstarpējo palīdzību, sabiedrisko pienākumu apzināšanos un pildīšanu, personisko interešu labprātīgu pakārtošanu kolektīvajām interesēm, kolektīva un tā lēmumu respektēšanu kā arī apzināšanās, ka indivīds ir atbildīgs kolektīva priekšā par savu rīcību un līdzatbildīgs par biedru rīcību. [[Sociālisms|Sociālismā]] ''kolektīvisms'' izpaudīšoties harmoniskās attiecībās starp sabiedrību un personu, kolektīva un indivīda savstarpējās tiesībās un pienākumos, ražošanas attiecībās, kuru pamatā būšot ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums, cilvēka ekspluatācijas likvidēšana un visu pilsoņu politiska vienlīdzība. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 203. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 203. lpp. | ||
| + | * Politiskā enciklopēdija. - Rīga, 1987., 295. lpp. | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. novembris, plkst. 15.08
Kolektīvisms (no lat. collectivus - kopīgs) - marksismā lietots jēdziens, - cilvēku kopīgas sabiedriskās dzīves un sadarbības princips, pretējs "individuālismam": sociālisma un komunisma sabiedrības cilvēku attiecību un dzīvesveida iezīme un morāles princips, personības un kolektīva interešu vienotība. Ļeņinismā tika postulēts, ka kolektīvismam ir vairākas vēsturiskās formas. Pirmatnējā sabiedrībā tas izpaudies kā kopīga cīņa par izdzīvošanu, un tās pamatā bijis kopīgs kopienas īpašums. Vēlākās sabiedriskajās formācijās kolektīvisms izzudis, to nomainot privātīpašumam un individuālismam (tam saglabājoties tikai palieku veidā, piemēram, kopīga zemes izmantošana zemnieku kopienās). Kapitālisma apstākļos kolektīvisms atdzimis kā proletariāta solidaritātes un kolektīvās pašapziņas veidošanos. PSRS tika definēts kā īpašība, kas piemīt visiem iedzīvotāju slāņiem, kolektīvisma principu iekļaujot komunisma cēlāju morāles kodeksā. Atbilstoši tam, sabiedrībā par vēlamo uzskatīja biedrisku savstarpējo palīdzību, sabiedrisko pienākumu apzināšanos un pildīšanu, personisko interešu labprātīgu pakārtošanu kolektīvajām interesēm, kolektīva un tā lēmumu respektēšanu kā arī apzināšanās, ka indivīds ir atbildīgs kolektīva priekšā par savu rīcību un līdzatbildīgs par biedru rīcību. Sociālismā kolektīvisms izpaudīšoties harmoniskās attiecībās starp sabiedrību un personu, kolektīva un indivīda savstarpējās tiesībās un pienākumos, ražošanas attiecībās, kuru pamatā būšot ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums, cilvēka ekspluatācijas likvidēšana un visu pilsoņu politiska vienlīdzība.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 203. lpp.
- Politiskā enciklopēdija. - Rīga, 1987., 295. lpp.
