Atšķirības starp "Kurzemes statūti" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kurzemes statūti''' (viduslat. ''Statuta Curlandica'') jeb '''Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi''' (viduslat. ''Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae'') - 1617. gada 18. martā [[Žečpospoļita]]s karaļa komisijas izsludināts [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likumu krājums ([[statūts]]). Izstrādāja, [[Kodifikācija|kodificējot]] [[Piltenes statūti|Piltenes Statūtu]], [[Livonijas tiesības]], [[ | + | '''Kurzemes statūti''' (viduslat. ''Statuta Curlandica'') jeb '''Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi''' (viduslat. ''Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae'') - 1617. gada 18. martā [[Žečpospoļita]]s karaļa komisijas izsludināts [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s likumu krājums ([[statūts]]). Izstrādāja, [[Kodifikācija|kodificējot]] [[Piltenes statūti|Piltenes Statūtu]], [[Livonijas tiesības]], [[romiešu tiesības]] poļu un [[kanoniskās tiesības]]. Sākotnēji Statūti tika lietoti tikai neoficiālos norakstos (pirmais drukātais variants 1727. gadā), tāpēc figurēja vairākas statūtu redakcijas. Saturā visplašāk aplūkotas muižniecības tiesības, mazāk krimināltiesības. [[Dzimtļaudis]] pielīdzināti kustamajam īpašumam un tos skāra lietu tiesību panti. Spēkā līdz 1865. gadam. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. decembris, plkst. 07.55
Kurzemes statūti (viduslat. Statuta Curlandica) jeb Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi (viduslat. Jura et leges in usum nobilitatis Curlandiae et Semigalliae) - 1617. gada 18. martā Žečpospoļitas karaļa komisijas izsludināts Kurzemes un Zemgales hercogistes likumu krājums (statūts). Izstrādāja, kodificējot Piltenes Statūtu, Livonijas tiesības, romiešu tiesības poļu un kanoniskās tiesības. Sākotnēji Statūti tika lietoti tikai neoficiālos norakstos (pirmais drukātais variants 1727. gadā), tāpēc figurēja vairākas statūtu redakcijas. Saturā visplašāk aplūkotas muižniecības tiesības, mazāk krimināltiesības. Dzimtļaudis pielīdzināti kustamajam īpašumam un tos skāra lietu tiesību panti. Spēkā līdz 1865. gadam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 162. lpp.
