Atšķirības starp "Labriola Antonio" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Antonio Labriola''' (''Antonio Labriola'', 1843.-1904.) - publicists, marksists, vēstures filosofs. Zināmākais darbs ir "Apcerējums par vēstures materiālistisko izpratni" (1895.-1898.). Stipri ietekmējis [[Gramši Antonio|Gramši]] un Toljati uzskatu veidošanos. | '''Antonio Labriola''' (''Antonio Labriola'', 1843.-1904.) - publicists, marksists, vēstures filosofs. Zināmākais darbs ir "Apcerējums par vēstures materiālistisko izpratni" (1895.-1898.). Stipri ietekmējis [[Gramši Antonio|Gramši]] un Toljati uzskatu veidošanos. | ||
| − | Dzimis 1843. gada 2. jūlijā Kazino (''Cassino''), Latijā. Studējis Neapoles universitātē filosofiju. 1870.-1874. gados daudz publicējies laikrakstos "Gazzetta di Napoli", "Il Piccolo", "L‘Unita Nazionale" un "Monitore di Bologna". 1874. gadā kļuva par ētikas un pedagoģijas profesoru Romas universitātē, lasīja lekcijas par filosofiju, filosofijas vēsturi un didaktiku. | + | Dzimis 1843. gada 2. jūlijā Kazino (''Cassino''), Latijā. Studējis Neapoles universitātē filosofiju, aizrāvies ar Hēgeļa mācību. 1870.-1874. gados daudz publicējies par sociāli aktuālām tēmām laikrakstos "Gazzetta di Napoli", "Il Piccolo", "L‘Unita Nazionale" un "Monitore di Bologna". 1874. gadā kļuva par ētikas un pedagoģijas profesoru Romas universitātē, lasīja lekcijas par filosofiju, filosofijas vēsturi un didaktiku. 80. gadu otrajā pusē, vīlies [[Demokrātija|demokrātijā]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]], aktīvi piedalījās kreiso kustības organizēšanā [[Itālijas karaliste|Itālijas karalistē]]. Mūža nogali veltīja tikai teorētiskajam darbam. Miris 1904. gada 12. februārī. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 15. decembris, plkst. 15.37
Antonio Labriola (Antonio Labriola, 1843.-1904.) - publicists, marksists, vēstures filosofs. Zināmākais darbs ir "Apcerējums par vēstures materiālistisko izpratni" (1895.-1898.). Stipri ietekmējis Gramši un Toljati uzskatu veidošanos.
Dzimis 1843. gada 2. jūlijā Kazino (Cassino), Latijā. Studējis Neapoles universitātē filosofiju, aizrāvies ar Hēgeļa mācību. 1870.-1874. gados daudz publicējies par sociāli aktuālām tēmām laikrakstos "Gazzetta di Napoli", "Il Piccolo", "L‘Unita Nazionale" un "Monitore di Bologna". 1874. gadā kļuva par ētikas un pedagoģijas profesoru Romas universitātē, lasīja lekcijas par filosofiju, filosofijas vēsturi un didaktiku. 80. gadu otrajā pusē, vīlies demokrātijā, pievērsās marksismam, aktīvi piedalījās kreiso kustības organizēšanā Itālijas karalistē. Mūža nogali veltīja tikai teorētiskajam darbam. Miris 1904. gada 12. februārī.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 228. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Antonio Labriola (Italian philosopher) - Britannica Online Encyclopedia
- Antonio Labriola Archive
- Labriola Antonio - IntraText Digital Library
