Atšķirības starp "Latvijas Republikas Pagaidu valdība" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Latvijas Republikas Pagaidu valdība''' - 18.11.1918. proklamētās [[Latvijas Republika]]s valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē (pilnībā nokomplektēta 20.12.1918.). To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada janvārī pārcēla savu darbību uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] tika gāzta, daļa ministru arestēti, bet pārējie paglābās uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Kontroli pār bruņotajiem spēkiem un lielāko daļu valsts teritorijas atguva 24.06.1919., kad t.s. [[Niedras valdība]] pasludināja pašatlaišanu. 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' pārdēvēja sevi par "Ministru kabinetu". Pēc pārcelšanās uz Rīgu nācās piekāpties [[Antante]]s valstu prasībām, iekļaujot valdībā arī 3 minoritāšu pārstāvjus (kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja | + | '''Latvijas Republikas Pagaidu valdība''' - 18.11.1918. proklamētās [[Latvijas Republika]]s valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē (pilnībā nokomplektēta 20.12.1918.). To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada janvārī pārcēla savu darbību uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] tika gāzta, daļa ministru arestēti, bet pārējie paglābās uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Kontroli pār bruņotajiem spēkiem un lielāko daļu valsts teritorijas atguva 24.06.1919., kad t.s. [[Niedras valdība]] pasludināja pašatlaišanu. 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' pārdēvēja sevi par "Ministru kabinetu". Pēc pārcelšanās uz Rīgu nācās piekāpties [[Antante]]s valstu prasībām, iekļaujot valdībā arī 3 minoritāšu pārstāvjus (kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2). |
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. | ||
| + | * Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp. | ||
| + | * Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp. | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. februāris, plkst. 23.21
Latvijas Republikas Pagaidu valdība - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja Latvijas Tautas padomes sēdē (pilnībā nokomplektēta 20.12.1918.). To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sakarā ar LSPR bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada janvārī pārcēla savu darbību uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. 16. aprīļa pučā tika gāzta, daļa ministru arestēti, bet pārējie paglābās uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Kontroli pār bruņotajiem spēkiem un lielāko daļu valsts teritorijas atguva 24.06.1919., kad t.s. Niedras valdība pasludināja pašatlaišanu. 28.06.1919. Pagaidu valdība pārdēvēja sevi par "Ministru kabinetu". Pēc pārcelšanās uz Rīgu nācās piekāpties Antantes valstu prasībām, iekļaujot valdībā arī 3 minoritāšu pārstāvjus (kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2).
Literatūra
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp.
