Atšķirības starp "Latvijas Republikas Pagaidu valdība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
'''Latvijas Pagaidu valdība''' - 18.11.1918. proklamētās [[Latvijas Republika]]s valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (pilnībā nokomplektēta 20.12.1918.).<ref>Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos. Kopā 1918. gada decembrī tika pielaisti 3 [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pārstāvji: par Izglītības ministra vietnieku kļuva K.Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija), par Tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku A.Klots (Baltiešu progresīvā partija), par Valsts kontrolieri - E.Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija).</ref> Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada janvārī pārcēla savu darbību uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] tika gāzta, daļa ministru arestēti, bet pārējie paglābās uz kuģa "Saratow", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Šajā laikā Latvijas Republikai bija divas Pagaidu valdības: K.Ulmana kabinets uz kuģa "Saratow", un [[Niedras valdība|A.Niedras kabinets]] Liepājā, kas viena otru neatzina par leģitīmu. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. t.s. Niedras valdība pasludināja pašatlaišanu. 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' pārdēvēja sevi par "Ministru kabinetu". Pēc pārcelšanās uz Rīgu nācās piekāpties [[Antante]]s valstu prasībām, iekļaujot valdībā arī 3 minoritāšu pārstāvjus (kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2). Pēc Latgales ieņemšanas un LSPR spēku saaušanas un izdzīšanas no LR teritorijas, noslēdza pamieru ar [[KSFPR]] (11.08.1920. noslēdza miera līgumu par savstarpējo robežu atzīšanu). 1919. gadā izveidoja [[Aizsargi|Aizsargu]] organizāciju. 1920. gadā uzsāka agrārreformu. ''Pagaidu valdības'' pilnvaras beidzās līdz ar [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. ''Pagaidu valdības'' vietā stājās LSS izveidotais Ministru kabinets). | '''Latvijas Pagaidu valdība''' - 18.11.1918. proklamētās [[Latvijas Republika]]s valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (pilnībā nokomplektēta 20.12.1918.).<ref>Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos. Kopā 1918. gada decembrī tika pielaisti 3 [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] pārstāvji: par Izglītības ministra vietnieku kļuva K.Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija), par Tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku A.Klots (Baltiešu progresīvā partija), par Valsts kontrolieri - E.Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija).</ref> Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada janvārī pārcēla savu darbību uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] tika gāzta, daļa ministru arestēti, bet pārējie paglābās uz kuģa "Saratow", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Šajā laikā Latvijas Republikai bija divas Pagaidu valdības: K.Ulmana kabinets uz kuģa "Saratow", un [[Niedras valdība|A.Niedras kabinets]] Liepājā, kas viena otru neatzina par leģitīmu. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. t.s. Niedras valdība pasludināja pašatlaišanu. 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' pārdēvēja sevi par "Ministru kabinetu". Pēc pārcelšanās uz Rīgu nācās piekāpties [[Antante]]s valstu prasībām, iekļaujot valdībā arī 3 minoritāšu pārstāvjus (kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2). Pēc Latgales ieņemšanas un LSPR spēku saaušanas un izdzīšanas no LR teritorijas, noslēdza pamieru ar [[KSFPR]] (11.08.1920. noslēdza miera līgumu par savstarpējo robežu atzīšanu). 1919. gadā izveidoja [[Aizsargi|Aizsargu]] organizāciju. 1920. gadā uzsāka agrārreformu. ''Pagaidu valdības'' pilnvaras beidzās līdz ar [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. ''Pagaidu valdības'' vietā stājās LSS izveidotais Ministru kabinets). | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Latvijas padomju valdība]], [[Latvijas pagaidu padomju valdība]], [[Niedras valdība]] | ||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. februāris, plkst. 10.27
Latvijas Pagaidu valdība - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja Latvijas Tautas padomes sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris (pilnībā nokomplektēta 20.12.1918.).[1] Sakarā ar LSPR bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada janvārī pārcēla savu darbību uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. 16. aprīļa pučā tika gāzta, daļa ministru arestēti, bet pārējie paglābās uz kuģa "Saratow", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Šajā laikā Latvijas Republikai bija divas Pagaidu valdības: K.Ulmana kabinets uz kuģa "Saratow", un A.Niedras kabinets Liepājā, kas viena otru neatzina par leģitīmu. Pēc Latvijas zemessardzes sakāves Cēsu kaujās, 24.06.1919. t.s. Niedras valdība pasludināja pašatlaišanu. 28.06.1919. Pagaidu valdība pārdēvēja sevi par "Ministru kabinetu". Pēc pārcelšanās uz Rīgu nācās piekāpties Antantes valstu prasībām, iekļaujot valdībā arī 3 minoritāšu pārstāvjus (kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2). Pēc Latgales ieņemšanas un LSPR spēku saaušanas un izdzīšanas no LR teritorijas, noslēdza pamieru ar KSFPR (11.08.1920. noslēdza miera līgumu par savstarpējo robežu atzīšanu). 1919. gadā izveidoja Aizsargu organizāciju. 1920. gadā uzsāka agrārreformu. Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās LSS izveidotais Ministru kabinets).
Skat. arī: Latvijas padomju valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība, Niedras valdība
Atsauces un piezīmes
- ↑ Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos. Kopā 1918. gada decembrī tika pielaisti 3 vācbaltiešu pārstāvji: par Izglītības ministra vietnieku kļuva K.Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija), par Tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku A.Klots (Baltiešu progresīvā partija), par Valsts kontrolieri - E.Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp.
