Atšķirības starp "Latvijas Republikas Pagaidu valdība" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (40 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb| | + | [[Attēls:LR_Pagaidu_valdiba_1919.jpg|right|thumb|400px|]] |
| − | '''Latvijas Pagaidu valdība''' - 18.11.1918. proklamētās | + | '''Latvijas Pagaidu valdība''' (an. ''Latvian Provisional Government''; vc. ''Die Lettländische Provisorische Regierung''; kr. ''Временное правительство Латвии'') - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja [[Latvijas Tautas padome]]s sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sākotnējo Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos. |
| − | [[ | + | === pirmais Ulmaņa ministru kabinets === |
| + | * ministru prezidents - [[Ulmanis Kārlis|K. Ulmanis]] | ||
| + | * ārlietu ministrs - [[Meierovics Zigfrīds Anna|Z.A. Meierovics]] | ||
| + | * iekšlietu ministrs - [[Valters Miķelis|M. Valters]] | ||
| + | ** vietnieks R. Benuss | ||
| + | * apsardzības ministrs - [[Zālītis Jānis|J. Zālītis]] (no 6.12.1918.) | ||
| + | * finanšu ministrs - [[Puriņš Kārlis|K. Puriņš]] | ||
| + | * tieslietu ministrs - [[Juraševskis Pēteris|P. Juraševskis]] (no 3.12.1918.) | ||
| + | * tieslietu ministrijas pārvaldnieks - [[Strautnieks Eduards|E. Strautnieks]] (no 15.03.1919.) | ||
| + | * zemkopības ministrs - K. Ulmanis (līdz 20.12.1918.), J. Goldmanis (no 20.12.1918.) | ||
| + | * satiksmes un darbu ministrs - [[Hermanovskis Teodors|T. Hermanovskis]] | ||
| + | * skolu (izglītības) ministrs - [[Kasparsons Kārlis|K. Kasparsons]] | ||
| + | ** vietnieks K. Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija) | ||
| + | * tirdzniecības un rūpniecības ministrs - [[Paegle Spricis|S. Paegle]] (no 27.11.1918.) | ||
| + | ** vietnieks A. fon Klots (Baltiešu progresīvā partija) | ||
| + | * apgādības ministrs - K. Ulmanis | ||
| + | * valsts kontrolieris [[Rozenbergs Eduards fon|E. fon Rozenbergs]] (Baltiešu progresīvā partija) | ||
| − | + | Sakarā ar [[LSPR]] bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. | |
| − | + | [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa pučā]] šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti, bet pēc atbrīvošanas devās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Ministru kabineta funkcijas nepildīja, darba sapulces nentotika. | |
| − | + | === Brimmera-Borovska kabinets === | |
| + | Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. [[Brimmera-Borovska kabinets]]: | ||
| + | * ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors [[Borkovskis Oskars Emils|O.Borkovskis]] (''Oskar Borlcowsky, Borkowsky'') | ||
| + | * finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - [[Seskovs Juris|J. Seskovs]] | ||
| + | * tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis | ||
| + | * ārlietu ministrs H. fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | ||
| + | * zemkopības ministrs - K.Sleinis | ||
| + | * apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs | ||
| + | u.c. | ||
| − | === | + | === Niedras ministru kabinets === |
| + | 10. maijā to nomainīja t.s. [[Niedras valdība|A. Niedras valdība]]: | ||
| + | * Ministru prezidents - Andrievs Niedra | ||
| + | * Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers ([[Vācbaltu reformu partija]]) | ||
| + | * Tirdzniecības ministrs - J. Šmits | ||
| + | * Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs - Jūlijs Kupčs | ||
| + | * Zemkopības ministra vietas izpildītājs - K. Sleinis (vēlāk J. Ansbergs) | ||
| + | * Finansu ministrs - [[Seskovs Juris|J. Seskovs]] (vēlāk [[Švarcs Eižens Vilhelms|E.Švarcs]]) | ||
| + | * Ceļu ministrs - K. Burkevics | ||
| + | * Iekšlietu ministrs - O. Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra) | ||
| + | * Tieslietu ministrs - Dr. P. Sokolovskis | ||
| + | * Kara ministrs - [[Vankins Teodors|Dr. T.Vankins]] (no 15.05.) | ||
| + | * Pārtikas (apgādes) ministra v. i. - [[Krastkalns Andrejs|A. Krastkalns]] | ||
| + | * Ārlietu ministra v. i. - Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts [[Zigfrīds Anna Meierovics]], taču tas atteicās no posteņa) | ||
| + | * Valsts darbu ministrs – J.Kampe | ||
| − | + | Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētām personām, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K. Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc [[Latvijas zemessardze]]s sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], 24.06.1919. šis Latvijas Pagaidu valdības ministru kabinets pasludināja pašatlaišanu. | |
| − | == Literatūra == | + | === otrais Ulmaņa ministru kabinets === |
| + | 8. jūlijā gāztais K. Ulmaņa vadītais ministru kabinets uz kuģa ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja sākumā Igaunijas okupācijas spēki, pēc tam sabiedroto spēki britu pulkveža S. Dž. Talentss (''Tallents''). Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. ''Pagaidu valdība'' tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.): | ||
| + | * ministru prezidents - K. Ulmanis | ||
| + | * ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics | ||
| + | * iekšlietu ministrs - M. Valters (līdz 30.08.1919.) | ||
| + | * iekšlietu ministra vietas izpildītājs [[Birznieks Alfrēds|A. Birznieks]] (no 01.09.1919.) | ||
| + | * apsardzības ministrs - D. Simonsons (līdz 10.09.1919.), K. Ulmanis (no 10.09.1919.) | ||
| + | * finanšu ministrs - [[Erhards Roberts|R. Erharts]] | ||
| + | * tieslietu ministrs - [[Magnuss Edvīns|E. Magnuss]] | ||
| + | * zemkopības ministrs K. Ulmanis (līdz 04.09.1919.), [[Kalniņš Augusts|A. Kalniņš]] (no 05.09.1919.) | ||
| + | * satiksmes un darba ministrs - T. Hermanovskis | ||
| + | * izglītības ministrs - K.Kasparsons | ||
| + | * tirdzniecības un rūpniecības ministrs - [[Zēbergs Jānis|J. Zēbergs]] | ||
| + | * valsts kontrolieris - [[Mincs Pauls|P. Mincs]] | ||
| + | |||
| + | === trešais Ulmaņa ministru kabinets === | ||
| + | Pēc [[Bermontiāde]]s visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.): | ||
| + | * ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis | ||
| + | * ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics | ||
| + | * iekšlietu ministrs - [[Bergs Arveds|A. Bergs]] | ||
| + | * finanšu ministrs - R. Erhards (līdz 14.03.1920.), K. Puriņš (no 15.03.1920.) | ||
| + | * tieslietu ministrs - [[Pauļuks Kārlis|K. Pauļuks]] | ||
| + | * zemkopības ministrs - [[Kalniņš Augusts|A. Kalniņš]] | ||
| + | * satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis | ||
| + | * izglītības ministrs - K. Kasparsons | ||
| + | * tirdzniecības un rūpniecības ministrs [[Bušs Kārlis|K. Bušs]] | ||
| + | * apgādības ministrs - [[Blumbergs Jānis|J. Blumbergs]] | ||
| + | * valsts kontrolieris - P. Mincs | ||
| + | |||
| + | Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās [[Latvijas Republikas Satversmes Sapulce]]s izveidotais Ministru kabinets). | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Latvijas padomju valdība]], [[Latvijas pagaidu padomju valdība]] | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp. | ||
| 20. rindiņa: | 91. rindiņa: | ||
* Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp. | * Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp. | ||
* Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp. | * Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp. | ||
| + | * 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://latvija90.leta.lv/lv/pagatne/1918gada-17novembris-izveido-tautas-padomi-kura-ieveles-pirmo-latvijas-pagaidu-valdibu 1918. gada 17. novembris – Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību. - LETA] | * [http://latvija90.leta.lv/lv/pagatne/1918gada-17novembris-izveido-tautas-padomi-kura-ieveles-pirmo-latvijas-pagaidu-valdibu 1918. gada 17. novembris – Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību. - LETA] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 27. oktobris, plkst. 16.03
Latvijas Pagaidu valdība (an. Latvian Provisional Government; vc. Die Lettländische Provisorische Regierung; kr. Временное правительство Латвии) - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja Latvijas Tautas padomes sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sākotnējo Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos.
Satura rādītājs
pirmais Ulmaņa ministru kabinets
- ministru prezidents - K. Ulmanis
- ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
- iekšlietu ministrs - M. Valters
- vietnieks R. Benuss
- apsardzības ministrs - J. Zālītis (no 6.12.1918.)
- finanšu ministrs - K. Puriņš
- tieslietu ministrs - P. Juraševskis (no 3.12.1918.)
- tieslietu ministrijas pārvaldnieks - E. Strautnieks (no 15.03.1919.)
- zemkopības ministrs - K. Ulmanis (līdz 20.12.1918.), J. Goldmanis (no 20.12.1918.)
- satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
- skolu (izglītības) ministrs - K. Kasparsons
- vietnieks K. Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija)
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs - S. Paegle (no 27.11.1918.)
- vietnieks A. fon Klots (Baltiešu progresīvā partija)
- apgādības ministrs - K. Ulmanis
- valsts kontrolieris E. fon Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija)
Sakarā ar LSPR bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju.
16. aprīļa pučā šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti, bet pēc atbrīvošanas devās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi. Ministru kabineta funkcijas nepildīja, darba sapulces nentotika.
Brimmera-Borovska kabinets
Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Brimmera-Borovska kabinets:
- ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
- finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - J. Seskovs
- tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
- ārlietu ministrs H. fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- zemkopības ministrs - K.Sleinis
- apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs
u.c.
Niedras ministru kabinets
10. maijā to nomainīja t.s. A. Niedras valdība:
- Ministru prezidents - Andrievs Niedra
- Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
- Tirdzniecības ministrs - J. Šmits
- Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs - Jūlijs Kupčs
- Zemkopības ministra vietas izpildītājs - K. Sleinis (vēlāk J. Ansbergs)
- Finansu ministrs - J. Seskovs (vēlāk E.Švarcs)
- Ceļu ministrs - K. Burkevics
- Iekšlietu ministrs - O. Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
- Tieslietu ministrs - Dr. P. Sokolovskis
- Kara ministrs - Dr. T.Vankins (no 15.05.)
- Pārtikas (apgādes) ministra v. i. - A. Krastkalns
- Ārlietu ministra v. i. - Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču tas atteicās no posteņa)
- Valsts darbu ministrs – J.Kampe
Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētām personām, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K. Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc Latvijas zemessardzes sakāves Cēsu kaujās, 24.06.1919. šis Latvijas Pagaidu valdības ministru kabinets pasludināja pašatlaišanu.
otrais Ulmaņa ministru kabinets
8. jūlijā gāztais K. Ulmaņa vadītais ministru kabinets uz kuģa ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja sākumā Igaunijas okupācijas spēki, pēc tam sabiedroto spēki britu pulkveža S. Dž. Talentss (Tallents). Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. Pagaidu valdība tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.):
- ministru prezidents - K. Ulmanis
- ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
- iekšlietu ministrs - M. Valters (līdz 30.08.1919.)
- iekšlietu ministra vietas izpildītājs A. Birznieks (no 01.09.1919.)
- apsardzības ministrs - D. Simonsons (līdz 10.09.1919.), K. Ulmanis (no 10.09.1919.)
- finanšu ministrs - R. Erharts
- tieslietu ministrs - E. Magnuss
- zemkopības ministrs K. Ulmanis (līdz 04.09.1919.), A. Kalniņš (no 05.09.1919.)
- satiksmes un darba ministrs - T. Hermanovskis
- izglītības ministrs - K.Kasparsons
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs - J. Zēbergs
- valsts kontrolieris - P. Mincs
trešais Ulmaņa ministru kabinets
Pēc Bermontiādes visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.):
- ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis
- ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
- iekšlietu ministrs - A. Bergs
- finanšu ministrs - R. Erhards (līdz 14.03.1920.), K. Puriņš (no 15.03.1920.)
- tieslietu ministrs - K. Pauļuks
- zemkopības ministrs - A. Kalniņš
- satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
- izglītības ministrs - K. Kasparsons
- tirdzniecības un rūpniecības ministrs K. Bušs
- apgādības ministrs - J. Blumbergs
- valsts kontrolieris - P. Mincs
Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās Latvijas Republikas Satversmes Sapulces izveidotais Ministru kabinets).
Skat. arī: Latvijas padomju valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp.
- 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7
