Atšķirības starp "Mazvācieši" versijām
No ''Vēsture''
m (→Avoti un literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| (14 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mazvācieši''' (vc. ''die Kleindeutsch'') – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] | + | '''Mazvācieši''' (vc. ''die Kleindeutsch'') – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Sākotnēji starpslānis starp [[Muižniecība|muižniecību]] un zemniekiem, bet XIX gs. otrajā pusē asimilējās latviešos, vai kļuva par [[vācbaltieši]]em. |
| − | + | Atšķirībā no [[aristokrātija]]s, kuras izcelsmes vietas zemes bija visā Rietumeiropā, lielākā mazvāciešu daļa ieradās no vācu zemēm (tāpēc zemnieku vidū iesakņojās apzīmējums "prūši"). Apmetoties Baltijā, iebraucēji un to pēcteči pievērsās amatiem, kuru deficīts bija lielāks un prasīja augstākas prasmes un izglītotību: kalēji, dzirnavnieki, dārznieki, aldari, zirgkopji, [[galdnieki]], aptiekāri, sīktirgotāji u.tml. (dažas profesijas, piemēram dzirnavnieki un skolotāji, 19. gs. sākumā bija gandrīz pilnībā mazvāciešu ziņā). Ne muižniecība, ne zemniecība tos nepieņēma kā "savējos", nošķīra no "īstajiem vāciešiem", biežāk saistot mazvāciešus ar citu sociāli etnisko grupu – [[pusvācieši]]em jeb t.s. "kārklu vāciešiem". Gan vācbaltiešu, gan latviešu publiskajā telpā mazvācieši bija pazuduši jau 19. gs. otrajā pusē, tāpēc tā laika literatūrā ja arī tie tiek pieminēti, tad jau ar paskaidrojumu, kas tie tādi. | |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Daija Pauls. Mazvācieši Latvijas vēsturē. // Domuzīme., Nr.4., 2017., 63.-67. lpp. | * Daija Pauls. Mazvācieši Latvijas vēsturē. // Domuzīme., Nr.4., 2017., 63.-67. lpp. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 13. jūlijs, plkst. 10.38
Mazvācieši (vc. die Kleindeutsch) – vācu valodas un kultūras telpai piederīgie amatnieki, veikalnieki, strādnieki, zemnieki u.c. vienkāršie ļaudis Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Sākotnēji starpslānis starp muižniecību un zemniekiem, bet XIX gs. otrajā pusē asimilējās latviešos, vai kļuva par vācbaltiešiem.
Atšķirībā no aristokrātijas, kuras izcelsmes vietas zemes bija visā Rietumeiropā, lielākā mazvāciešu daļa ieradās no vācu zemēm (tāpēc zemnieku vidū iesakņojās apzīmējums "prūši"). Apmetoties Baltijā, iebraucēji un to pēcteči pievērsās amatiem, kuru deficīts bija lielāks un prasīja augstākas prasmes un izglītotību: kalēji, dzirnavnieki, dārznieki, aldari, zirgkopji, galdnieki, aptiekāri, sīktirgotāji u.tml. (dažas profesijas, piemēram dzirnavnieki un skolotāji, 19. gs. sākumā bija gandrīz pilnībā mazvāciešu ziņā). Ne muižniecība, ne zemniecība tos nepieņēma kā "savējos", nošķīra no "īstajiem vāciešiem", biežāk saistot mazvāciešus ar citu sociāli etnisko grupu – pusvāciešiem jeb t.s. "kārklu vāciešiem". Gan vācbaltiešu, gan latviešu publiskajā telpā mazvācieši bija pazuduši jau 19. gs. otrajā pusē, tāpēc tā laika literatūrā ja arī tie tiek pieminēti, tad jau ar paskaidrojumu, kas tie tādi.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Daija Pauls. Mazvācieši Latvijas vēsturē. // Domuzīme., Nr.4., 2017., 63.-67. lpp.
