Atšķirības starp "Medems Johans Fridrihs fon" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Johans Fridrihs''' | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Johans Fridrihs''' | ||
|- | |- | ||
| − | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image: | + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Jochann_Friedrich_von_Medem.jpg|200px]] |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dzimis''' | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. februāris, plkst. 07.20
| |
| dzimis | 16.09.1722. |
| miris | 4.08.1785. |
| laulība |
|
| Bērni |
|
| tēvs | ... |
| māte | ... |
| tituls | grāfs |
Johans Fridrihs fon Mēdems (Graf Johann Friedrich von Medem) - ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis. Dzimis 1722. gada 16. septembrī Vilces muižā vienā no Kurzemes indigenāta muižniecības ievērojamākajām un bagātākajām dzimtām. Guvis izglītību Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs, dienējis kā rotmistrs Žečpospoļitas karaļa dienestā. Dienesta laikā kļuvis par Polijas karalistes un Saksijas kūrfirstes kambarkungu un poļu Staņislava ordeņa kavalieri. Kaut arī viņa pasaules uzskatā lielu vietu ieņēma misticisms un aizraušanās ar okultismu (viņš bija viens no 1754. gadā Mītavā dibinātās brīvmūrnieku ložas "Pie trim kronētajiem zobeniem" dibinātājs), sadzīvē bijis apveltīts kritisku prātu un labs savu īpašumu pārvaldītājs. Atbalstījis Saksijas Kārli hercogistes tronī. Pēc meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri kļuva apr hercogu ģimenes tiesību un interešu aizstāvi pret hercogam naidīgās muižniecības daļas tīkojumiem un intrigām. 1779. gadā, pateicoties hercoga Pētera gādībai, kļuva par Svētās Romas impērijas grāfu. Miris 1785. gada 4. augustā Mītavā.
Literatūra
- Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999., 22. lpp. ISBN 9984-9184-4-4
