Atšķirības starp "Medems Johans Fridrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 37. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | [[grāfs]] '''Johans Fridrihs Medems''' (''Graf Johann Friedrich Medem'', 1722-1785) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Muižniecība|muižnieks]] un politiķis. | + | [[grāfs]] '''Johans Fridrihs Medems''' (''Graf Johann Friedrich Medem'', 1722-1785) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Muižniecība|muižnieks]] un politiķis, pirmais grāfs Medems. |
Dzimis 1722. gada 16. septembrī Vilces muižā vienā no Kurzemes [[Indigenāts|indigenāta]] muižniecības ievērojamākajām un bagātākajām dzimtām. Guvis izglītību Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs, dienējis kā [[rotmistrs]] [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] dienestā. Dienesta laikā kļuvis par [[Polijas karaliste]]s un [[Saksijas kūrfirste]]s [[Kambarkungs|kambarkungu]] un poļu [[Staņislava ordenis|Staņislava ordeņa]] kavalieri. Kaut arī viņa pasaules uzskatā lielu vietu ieņēma misticisms un aizraušanās ar okultismu (viņš bija viens no 1754. gadā [[Mītava|Mītavā]] dibinātās [[Brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložas "Pie trim kronētajiem zobeniem" dibinātājs), sadzīvē bijis apveltīts kritisku prātu un labs savu īpašumu pārvaldītājs. Atbalstījis [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Kārli]] hercogistes tronī. Pēc meitas [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] laulībām ar [[Hercogs|hercogu]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteri]] kļuva apr hercogu ģimenes tiesību un interešu aizstāvi pret hercogam naidīgās muižniecības daļas tīkojumiem un intrigām. 1779. gadā, pateicoties hercoga Pētera gādībai, kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Grāfs|grāfu]]. Miris 1785. gada 4. augustā Mītavā. | Dzimis 1722. gada 16. septembrī Vilces muižā vienā no Kurzemes [[Indigenāts|indigenāta]] muižniecības ievērojamākajām un bagātākajām dzimtām. Guvis izglītību Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs, dienējis kā [[rotmistrs]] [[Žečpospoļita]]s [[Karalis|karaļa]] dienestā. Dienesta laikā kļuvis par [[Polijas karaliste]]s un [[Saksijas kūrfirste]]s [[Kambarkungs|kambarkungu]] un poļu [[Staņislava ordenis|Staņislava ordeņa]] kavalieri. Kaut arī viņa pasaules uzskatā lielu vietu ieņēma misticisms un aizraušanās ar okultismu (viņš bija viens no 1754. gadā [[Mītava|Mītavā]] dibinātās [[Brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložas "Pie trim kronētajiem zobeniem" dibinātājs), sadzīvē bijis apveltīts kritisku prātu un labs savu īpašumu pārvaldītājs. Atbalstījis [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Kārli]] hercogistes tronī. Pēc meitas [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Dorotejas]] laulībām ar [[Hercogs|hercogu]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pēteri]] kļuva apr hercogu ģimenes tiesību un interešu aizstāvi pret hercogam naidīgās muižniecības daļas tīkojumiem un intrigām. 1779. gadā, pateicoties hercoga Pētera gādībai, kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] [[Grāfs|grāfu]]. Miris 1785. gada 4. augustā Mītavā. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 3. februāris, plkst. 09.23
| |
| dzimis | 16.09.1722. |
| miris | 4.08.1785. |
| laulība |
|
| Bērni |
|
| tēvs | ... |
| māte | ... |
| tituls | grāfs |
| |
grāfs Johans Fridrihs Medems (Graf Johann Friedrich Medem, 1722-1785) - Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis, pirmais grāfs Medems.
Dzimis 1722. gada 16. septembrī Vilces muižā vienā no Kurzemes indigenāta muižniecības ievērojamākajām un bagātākajām dzimtām. Guvis izglītību Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs, dienējis kā rotmistrs Žečpospoļitas karaļa dienestā. Dienesta laikā kļuvis par Polijas karalistes un Saksijas kūrfirstes kambarkungu un poļu Staņislava ordeņa kavalieri. Kaut arī viņa pasaules uzskatā lielu vietu ieņēma misticisms un aizraušanās ar okultismu (viņš bija viens no 1754. gadā Mītavā dibinātās brīvmūrnieku ložas "Pie trim kronētajiem zobeniem" dibinātājs), sadzīvē bijis apveltīts kritisku prātu un labs savu īpašumu pārvaldītājs. Atbalstījis Saksijas Kārli hercogistes tronī. Pēc meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri kļuva apr hercogu ģimenes tiesību un interešu aizstāvi pret hercogam naidīgās muižniecības daļas tīkojumiem un intrigām. 1779. gadā, pateicoties hercoga Pētera gādībai, kļuva par Svētās Romas impērijas grāfu. Miris 1785. gada 4. augustā Mītavā.
Literatūra par šo tēmu
- Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999., 22. lpp. ISBN 9984-9184-4-4
