Atšķirības starp "Mulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Mulks''' (no ar. ملك  - ''mulk'' - "valdījums, īpašums", daudzsk. املاك - '' 'amlāk'') - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, īpašnieka - malika - tiesības bija nostiprinātas ar dokumentu (viduslaikos viens no izplatītākajiem tiesāšanās iemesliem bija mulka dokumentu pazaudēšana vai apšaubīšana). Radās arābu iekarojumu laikā, pakļauto zemju iedzīvotājiem saglabājot savas īpašumtiesības un saņemot jaunās varas apstiprinājumu, kā arī pārdodot iekarotajās zemēs radušās "valsts zemes fonda" zemes. Laika gaitā dažādās zemēs mulka saturs diferencējās: 1) zemes kunga valdījumi; 2) zemes īpašums, līdzīgs [[Alods|alodam]] vai [[dzimtmuiža]]i Eiropā, atšķirībā no [[Ikts|ikta]], nebija apgrūtināts ar dienestu valsts varas labā, to varēja brīvi pirkt, pārdot vai mantot; 3) privātīpašnieka tiesības uz ūdens resursiem un irigācijas būvēm, attiecīgi, tiesības iekasēt maksu par šo resursu lietošanu; 4) Aizkaukāzā - [[rente]] par īpašnieka zemes lietošanu; 5) no kopienas zemes izdalīts un no zemes kunga neatkarīgs sīkzemnieka zemes īpašums; 6) kopienas mulks (''umumi mulka'') - ciema kopienas valdījuma tiesības pār zemi vai ūdeni; 7) Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs.
+
'''Mulks''' (ar. ملك  - ''mulk'' - "valdījums, īpašums", daudzsk. املاك - '' 'amlāk'') - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, īpašnieka - malika - tiesības bija nostiprinātas ar dokumentu (viduslaikos viens no izplatītākajiem tiesāšanās iemesliem bija mulka dokumentu pazaudēšana vai apšaubīšana). Radās arābu iekarojumu laikā, pakļauto zemju iedzīvotājiem saglabājot savas īpašumtiesības un saņemot jaunās varas apstiprinājumu, kā arī pārdodot iekarotajās zemēs radušās "valsts zemes fonda" zemes. Laika gaitā dažādās zemēs mulka saturs diferencējās: 1) zemes kunga valdījumi; 2) zemes īpašums, līdzīgs [[Alods|alodam]] vai [[dzimtmuiža]]i Eiropā, atšķirībā no [[Ikts|ikta]], nebija apgrūtināts ar dienestu valsts varas labā, to varēja brīvi pirkt, pārdot vai mantot; 3) privātīpašnieka tiesības uz ūdens resursiem un irigācijas būvēm, attiecīgi, tiesības iekasēt maksu par šo resursu lietošanu; 4) Aizkaukāzā - [[rente]] par īpašnieka zemes lietošanu; 5) no kopienas zemes izdalīts un no zemes kunga neatkarīgs sīkzemnieka zemes īpašums; 6) kopienas mulks (''umumi mulka'') - ciema kopienas valdījuma tiesības pār zemi vai ūdeni; 7) Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs.
  
 
Mulka īpašnieks bija maliks (ملك - ''malik''; ملوك - ''mulūk'', Irānā ملک ''malek'', vai ''arbab'') - brīvzemnieks, brīvais sīkzemnieks (hurdemaliks). Saskaņā ar [[Šariats|šariatu]], par mulku maksājamais nodoklis visbiežak bija 1/10 no ražas (ar. ''[[ušra]]'', pers. ''dahjaka''), taču varēja arī baudīt nodokļu imunitāti (''mu'afi'') gadījumos, kad to dāvāja zemes kungs (valsts), vai maliks bija vienojies, ka nodod kroņa labā daļu savas zemes vai ūdens, pretī saņemot privilēģiju nemaksāt nodokļus no atlikušā īpašuma.
 
Mulka īpašnieks bija maliks (ملك - ''malik''; ملوك - ''mulūk'', Irānā ملک ''malek'', vai ''arbab'') - brīvzemnieks, brīvais sīkzemnieks (hurdemaliks). Saskaņā ar [[Šariats|šariatu]], par mulku maksājamais nodoklis visbiežak bija 1/10 no ražas (ar. ''[[ušra]]'', pers. ''dahjaka''), taču varēja arī baudīt nodokļu imunitāti (''mu'afi'') gadījumos, kad to dāvāja zemes kungs (valsts), vai maliks bija vienojies, ka nodod kroņa labā daļu savas zemes vai ūdens, pretī saņemot privilēģiju nemaksāt nodokļus no atlikušā īpašuma.
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* [http://www.iranicaonline.org/articles/amlak-plural-of-melk-privately-owned-agricultural-estates-the-term-of-arabic-origin-designates-a-form-of-rural-land-tenure-pattern-that-existed-simultaneously-in-iran-with-various-other-types-of-land-holdings-over-several-centuries Amlāk // Encyclopædia Iranica]
 
* [http://www.iranicaonline.org/articles/amlak-plural-of-melk-privately-owned-agricultural-estates-the-term-of-arabic-origin-designates-a-form-of-rural-land-tenure-pattern-that-existed-simultaneously-in-iran-with-various-other-types-of-land-holdings-over-several-centuries Amlāk // Encyclopædia Iranica]
 
* [http://www.definition-of.net/تعریف-املاك+amlāk تعریف املاك amlāk - definition-of.net]
 
* [http://www.definition-of.net/تعریف-املاك+amlāk تعریف املاك amlāk - definition-of.net]
 +
* [http://end.translatum.gr/wiki/ملك ملك - Dictionary translatum]
 
* [http://www.medievalists.net/2009/10/06/the-financial-reforms-of-sultan-qaytbay/ Igarashi Daisuke. The Financial Reforms of Sultan Qāytbāy. // Mamluk Studies Review, Vol.13:1 (2009)]
 
* [http://www.medievalists.net/2009/10/06/the-financial-reforms-of-sultan-qaytbay/ Igarashi Daisuke. The Financial Reforms of Sultan Qāytbāy. // Mamluk Studies Review, Vol.13:1 (2009)]
 +
* [http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/02634931003765506#preview Schwarx Florian. Contested grounds: ambiguities and disputes over the legal and fiscal status of land in the Manghit Emirate of Bukhara]
 
----
 
----
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/11480/МУЛЬК Мульк // Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/sie/11480/МУЛЬК Мульк // Словари и энциклопедии на Академике]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 24. janvāris, plkst. 08.17

Mulks (ar. ملك - mulk - "valdījums, īpašums", daudzsk. املاك - 'amlāk) - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, īpašnieka - malika - tiesības bija nostiprinātas ar dokumentu (viduslaikos viens no izplatītākajiem tiesāšanās iemesliem bija mulka dokumentu pazaudēšana vai apšaubīšana). Radās arābu iekarojumu laikā, pakļauto zemju iedzīvotājiem saglabājot savas īpašumtiesības un saņemot jaunās varas apstiprinājumu, kā arī pārdodot iekarotajās zemēs radušās "valsts zemes fonda" zemes. Laika gaitā dažādās zemēs mulka saturs diferencējās: 1) zemes kunga valdījumi; 2) zemes īpašums, līdzīgs alodam vai dzimtmuižai Eiropā, atšķirībā no ikta, nebija apgrūtināts ar dienestu valsts varas labā, to varēja brīvi pirkt, pārdot vai mantot; 3) privātīpašnieka tiesības uz ūdens resursiem un irigācijas būvēm, attiecīgi, tiesības iekasēt maksu par šo resursu lietošanu; 4) Aizkaukāzā - rente par īpašnieka zemes lietošanu; 5) no kopienas zemes izdalīts un no zemes kunga neatkarīgs sīkzemnieka zemes īpašums; 6) kopienas mulks (umumi mulka) - ciema kopienas valdījuma tiesības pār zemi vai ūdeni; 7) Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs.

Mulka īpašnieks bija maliks (ملك - malik; ملوك - mulūk, Irānā ملک malek, vai arbab) - brīvzemnieks, brīvais sīkzemnieks (hurdemaliks). Saskaņā ar šariatu, par mulku maksājamais nodoklis visbiežak bija 1/10 no ražas (ar. ušra, pers. dahjaka), taču varēja arī baudīt nodokļu imunitāti (mu'afi) gadījumos, kad to dāvāja zemes kungs (valsts), vai maliks bija vienojies, ka nodod kroņa labā daļu savas zemes vai ūdens, pretī saņemot privilēģiju nemaksāt nodokļus no atlikušā īpašuma.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.

  • Документы о мулковых землях и их категориях. // Шайхова А. Юридические документы как источник по истории социально-экономических (преимущественно аграрных) отношений в Хивинском ханстве в XIX - начале XX века. Дис. ... канд. ист. наук - Ташкент, 1989. c. 58-90]

Resursi internetā par šo tēmu