Atšķirības starp "Nīlas ieleja" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Egypt.jpg|right|thumb|150px|Nīlas ieleja]] | [[Attēls:Egypt.jpg|right|thumb|150px|Nīlas ieleja]] | ||
| − | '''Nīlas ieleja''' - reģions Ziemeļaustrumāfrikā starp Sahāras tuksnesi un Sarkano jūru, kur no dienvidiem uz ziemeļiem plūst lielākā reģiona upe Nīla, kuru apņem šaura, auglīga un viendabīga (izņemot deltu) zemiene, bet tālāk ieskauj klinšainas augstienes. Lielā mērā norobežota no ārpasaules: rietumos tuksneši un pustuksneši, austrumos Suecas pāreja un Sinaja tuksnesis,dienvidos kalnu masīvi un nepārvaramas krāces, ziemeļos - deltas purvi un džungļi. Šajos izolētajos apstākļos IV gt.p.m.ē. izveidojās viena no pirmajām [[Civilizācija|civilizācijām]], t.s. [[Senā Ēģipte]]. | + | '''Nīlas ieleja''' - reģions Ziemeļaustrumāfrikā starp Sahāras tuksnesi un Sarkano jūru, kur no dienvidiem uz ziemeļiem plūst lielākā reģiona upe Nīla (ēģ. ''Iteru'' vai ''Ḥ'pī'', sengr. ''Νειλος'' - "upes ieleja"), kuru apņem šaura, auglīga un viendabīga (izņemot deltu) zemiene, bet tālāk ieskauj klinšainas augstienes. Lielā mērā norobežota no ārpasaules: rietumos tuksneši un pustuksneši, austrumos Suecas pāreja un Sinaja tuksnesis, dienvidos kalnu masīvi un nepārvaramas krāces, ziemeļos - deltas purvi un džungļi (~250 km garumā gar Vidusjūras piekrasti). Ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku augsnesdaļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās, kuras ikgadējos regulārajos plūdos nosēdās līdzenumā ap upi, veidojot ideālu augsni lauksaimniecības kultūrām. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga augsne. Šajos izolētajos apstākļos IV gt.p.m.ē. izveidojās viena no pirmajām [[Civilizācija|civilizācijām]], t.s. [[Senā Ēģipte]]. |
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 09.22
Nīlas ieleja - reģions Ziemeļaustrumāfrikā starp Sahāras tuksnesi un Sarkano jūru, kur no dienvidiem uz ziemeļiem plūst lielākā reģiona upe Nīla (ēģ. Iteru vai Ḥ'pī, sengr. Νειλος - "upes ieleja"), kuru apņem šaura, auglīga un viendabīga (izņemot deltu) zemiene, bet tālāk ieskauj klinšainas augstienes. Lielā mērā norobežota no ārpasaules: rietumos tuksneši un pustuksneši, austrumos Suecas pāreja un Sinaja tuksnesis, dienvidos kalnu masīvi un nepārvaramas krāces, ziemeļos - deltas purvi un džungļi (~250 km garumā gar Vidusjūras piekrasti). Ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku augsnesdaļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās, kuras ikgadējos regulārajos plūdos nosēdās līdzenumā ap upi, veidojot ideālu augsni lauksaimniecības kultūrām. Tās nogulsnējas upes lejtecē, kur veidojas auglīga augsne. Šajos izolētajos apstākļos IV gt.p.m.ē. izveidojās viena no pirmajām civilizācijām, t.s. Senā Ēģipte.
